Entomologs Dmitrijs Teļnovs: lapseņu šogad nav kļuvis vairāk  (4)

Kā stāsta Teļnovs, šobrīd nav neviena monitoringa projekta, kas uzskaitītu lapseņu skaitu, pēc kā mēs varētu pateikt, ka šovasar tās ir vairāk vai mazāk, kā citus gadus. "Tas ir katra subjektīvs viedoklis, balstoties savā pieredzē un sajūtās, jo reālas uzskaites nav. Šaubos, vai lapsenes šogad ir vairāk, tās vienkārši ir daudz aktīvākas karstumā," tā entomologs. Viņš piemin, ka siltas gaisa temperatūras ir svarīgas kāpuru augšanai – jo siltāks laiks, jo tās ātrāk izaug. Šogad mums paveicies ir īpaši siltu vasaru, kas attiecīgi labi atbalsta lapseņu attīstīšanos.

Dmitrijs Teļnovs uzskata, ka vēl kādu laiku dzīvosim ar lapsenēm, jo siltums negrasās atkāpties. Tāpēc svarīgi saprast, kā cīnīties ar lidojošajiem kukaiņiem. Prātā paturi šos dabai un veselībai draudzīgos ieteikumus no portāla "Natural living ideas", ko komentē arī entomologs.

Kā zināms lapsenes ir bieži viesi jūlija un augusta mēnešos, tāpēc jau laicīgi rūpējies par drošības pasākumiem dārzā un arī mājās. Piemēram, rūpīgi apskati visas vietas, kur glabājas vai tiek izmesta pārtika. Atkritumu un dažādu trauku aizdarīšana būs jau pirmais solis, lai lapsenes nejustu ēdiena smaržu.

Pievērs uzmanību mājdzīvnieku un pat putnu barības avotiem. Lapsenes pievilina visa veida pārtika, īpaši – pārtika un produkti, kas ir saldi. Liec aiz auss, ka to skaitā ir arī smaržvielas un losjoni. Entomologs piekrīt, ka šis ir viens no svarīgākajiem pasākumiem, lai lapseņu aktivitāte dārzā un mājās nebūtu tik liela.

Tādi augi kā krūzmētra, citronzāle, eikalipts, vērmele spārnotajiem kukaiņiem nav patīkami, tāpēc tos ir vērts apsvērt kā dārza vai mājas dekorus, kas pie reizes ir lapseņu atbaidītāji. Tāpat šim sarakstam var pievienot piparmētru ēterisko eļļu, kā arī citronzāles, krustnagliņu un ģerāniju ēterisko eļļu maisījumu. Šīs smaržas lapsenēm liksies atbaidošas.

Kā norāda Dmitrijs Teļnovs: "Jāņem vērā telpas platība. Šie līdzekļi dārzā diez vai darbosies." Tāpēc ar augiem un ēteriskām eļļām neaizraujies, ja lapsenes īpaši daudz lidinās dārzā, tomēr telpās šīs metodes varētu nostrādāt.

Viena no populārākajām tautas metodēm ir pievilināt lapsenes ar kādu saldu elementu, piemēram, cukurūdeni. Šai metodei nav nepieciešami lieli ieguldījumi un pūles. Tomēr te varētu rasties blakusefekts. Pievilināšanas rezultātā ne visas lapsenes ielīdīs cukurūdens slazdā. "Lapsenes un sirseņi būvē ligzdas ar celulozi. Tās atlido uz dārziem grauzt vecas koka būves, žogus un nokaltušus kokus," skaidro entomologs. Pievilināšanas rezultātā lapsenes var nejauši atrast kādu izdevīgu veidu, kā palikt jūsu mājās vai dārzā.

Kā stāsta Teļnovs, nereti bēniņos iedzīvojas sirseņi, kas ir līdzīgi lapsenēm. Tie ir daudz mierīgāki un neuzbrūk tik bieži. Savukārt lapsenes tur distanci no ligzdas – ja to pārkāpj, tās uzbrūk atnācējam.

Alerģijas gadījumā nav ieteicams pievērsties pūžņa iznīcināšanai paša spēkiem, jo tas ir lielākais risks, kad lapsene var iekost. Ja nav zināms, vai ir alerģiska reakcija, ieteicams pārbaudīt to analīzēs. Cīņa ar pūzni ir bīstama, jo lapsenes mēdz būt neparedzamas, tās var iekļūt aiz drēbēm un iekost. Ir vērts iepriekš izplānot bēgšanas ceļu, ja lapsenes masveidā sāk uzbrukumu atnācējam.

Starp populārākajiem dabiskajiem cīņas veidiem ar pūžņiem atrodami tādi varianti kā pūžņa noslīcināšana ūdenī, ziepjūdens izsmidzināšana uz mazākiem pūžņiem, kā arī dūmu izmantošana. Tomēr visi cīņas veidi ir rūpīgi jāapdomā un jāizvērtē, vai ir nepieciešama eksperta palīdzība.

Dmitrijs Teļnovs iesaka: "Ligzdas novākšanu svarīgi veikt tumšajā diennakts laikā, kad lapsenes guļ. Tad pūzni sargā tikai viena lapsene, kas iebrukšanas gadījumā modina pārējās. Vajadzētu paņemt lielu plastmasas maisu, nogriezt zaru, kurā ir pūznis, un ielikt ligzdu maisā." Viņš skaidro, ka lukturi noteikti nevajadzētu likt uz galvas – lapsenes lido uz gaismu. Kad pūznis ir maisā, to vajadzētu izlikt, piemēram, pļavā, kur lapsenes netraucēs iedzīvotājiem.