Latvijas gidi neapmierināti ar uzņemšanu Jūras muzejā un delfinārijā Klaipēdā; iestāde pārmetumus noraida  (15)

Jūras muzejs un akvārijs iekārtots bijušajā cietoksnī. Ik gadu to apmeklē aptuveni 100 tūkstoši viesu, bet aptuveni 35 procenti no tiem ierodas no Latvijas, stāsta muzejā. Pēc renovācijas gan Jūras muzejā, gan delfinārijā iespējams iegādāties ieejas biļetes arī internetā, kur tās ir lētākas. Tāpat ir arī atsevišķa kase grupām. Diemžēl no "Tūrisma Gida" aptaujātajiem gidiem, kas regulāri ved grupas uz Klaipēdu, vairākiem bijušas problēmas tieši ar šī objekta biļetēm.

"Reiz delfinārija biļešu kontroliere man pateica, ka Latvijas gidi vienmēr krāpjoties ar biļetēm un mums nevarot uzticēties. Kad autobusā ir vairāk nekā 40 cilvēku, tad var gadīties, ka viena biļete tiek nepareizi saskaitīta. Bet tas tiek pavērsts tā, ka mēs, visi gidi, tīšām blēdāmies," par attieksmi iecienītajā apskates objektā stāsta tūrisma gide un grupu vadītāja Daiga Lāce. Viņa pieļauj, ka var būt problēmas ar slikti izprintētu biļeti, kam nevar nolasīt svītru kodu, tomēr e-pastā jau visas biļetes ir redzamas.

Kad sazināmies ar Lietuvas Jūras muzeju, tur par biļetēm viss ir zināms un konflikts ar Latvijas gidiem nav nekāds jaunums. Tomēr muzeja pārstāve pilnībā noliedz, ka vaina kaut daļēji varētu būt arī viņu pusē. "Lai piedāvātu labāku servisu saviem apmeklētājiem, esam ieviesuši e-biļešu sistēmu muzejā un delfinārijā. To izmantojot, viesi var iegādāties biļetes internetā, plānot savu apmeklējumu un izvairīties no gaidīšanas rindā, kā arī izvēlēties sēdvietas un laiku delfīnu šovam. Iegādājoties šīs biļetes, var saņemt arī atlaides un rēķinu. Biļetes jāuzrāda drukātā formā vai mobilajās ierīcēs, lai tās tiktu noskenētas. Aicinām visus apmeklētājus iegādāties elektroniskās biļetes, kas sniegs labu pieredzi mūsu muzejā. Situācija, ko aprakstāt, ir atsevišķs gadījums. Skeneris nepieņem kodu, ja biļetes ir kopētas. Identiski svītru kodi un biļešu numuri uzrādītajās biļetēs ir atrasti, un ir aizdomas par iespējamu krāpšanu. Iespējams, gidi nopirkuši mazāku skaitu biļešu un atlikušajai grupai tās nokopējuši. Kad kontrolieris to atklāja, tika ieteikts atlikušās biļetes iegādāties kasē (8 biļetes katru par 5 eiro). Mēs pārbaudījām savu e-biļešu sistēmu un skeneri. Ziņojums parādīja, ka viss strādā pareizi," šādu atbildi "Tūrisma Gids" rakstiski saņēma no Jūras muzeja pārstāves Andras Lukošienes, kas kategoriski noliedza jebkādas problēmas savā e-biļešu sistēmā vai komunikācijā, piebilstot, ka problēmas esot tikai ar dažiem gidiem.

Savukārt gids ar daudzu gadu pieredzi, kas, pēc paša sacītā, gandrīz katru nedēļas nogali ved tūristu grupas uz Lietuvas Jūras muzeju un delfināriju, Haralds Puriņš ir sašutis par šī tūrisma objekta darbinieku attieksmi un daudzajām problēmām, kas viņam regulāri rodas, apmeklējot šo objektu. Savukārt muzejā stāsta, ka Puriņš pirms vairākiem gadiem pasludināts par "persona non grata" jeb nevēlamu personu, jo ceļot traci un krāpjoties. Protams, nav iespējams noskaidrot, kas noticis pirms vairākiem gadiem, tomēr viņš nav vienīgais, kam bijušas problēmas saskarsmē ar Jūras muzeju. Diemžēl, tā kā šis ir viens no galvenajiem apskates objektiem, kas interesē Latvijas ceļotājus Lietuvā, to nākoties pieciest un skaidroties atkal no jauna. "Tik nelāga attieksme kā Jūras muzejā un delfinārijā nav nevienā citā Lietuvas muzejā. Dzintara muzejā Palangā, piemēram, nav nekādu problēmu. Jūras muzejā saka, ka tāpat pietiekot klientu: gribi – brauc, negribi – nebrauc," sašutis ir gids, kas min gan kolēģu nelāgo pieredzi ar iepriekš pirktām un vēlāk nederīgām biļetēm, gan pašam pie kases iedotu nepareizu skaitu biļešu un, piemēram, pensionāra vai invalīda apliecību nepieņemšanu atlaidēm. "Ja ir divstāvu autobuss un grupā ap 140 cilvēkiem, skaidrs, ka, pērkot biļetes, pie kases pasaku skaitu, cik vajag un kādas, bet visu nepārskaitu, jo nav laika. Ir bijuši gadījumi, kad iedod par maz, bet pēc tam jau vairs nepierādīsi, ka kaut kas ir nepareizi. Arī ar apliecībām bijušas problēmas, piemēram, bijuši gadījumi, kad nepieņem ārzemnieku pensionāru apliecību."

Savukārt gide Aija Spura, kas arī bieži ved grupas uz Klaipēdu, stāsta, ka gidiem vienmēr pieprasot uzrādīt apliecību ar numuru. "Mums vispār nekādu obligātu gida apliecību nav, labi, ka esmu Latvijas Profesionālo gidu asociācijas biedre ar apliecību. Vēl ir stingrā pārbaudīšana, vai tikai bērnam nav jau septiņi gadi, un ja nav līdzi skolēna apliecības, ar neapmierinātu grimasi pieņem pasi, lai pārliecinātos par bērna vecumu. Nekur citur Lietuvā nav tādu žandarmijas metožu pie biļešu iegādes kā šeit," saka Spura.

Gidu un tūrisma menedžeru "Facebook" domubiedru grupā par šo tēmu attīstījusies plaša diskusija, kurā vairāki gidi dalās negatīvajā pieredzē, savukārt citi stāsta par paņēmieniem, kā tiek galā ar neveiklām situācijām, piemēram, visai grupai tiek cieši piekodināts turēt rokā apliecības, kas nodrošina atlaides, vai arī savā starpā samainīties vietām delfinārija šovā, jo sistēma biļetes izsniedz pa kategorijām – piemēram, ja grupā ir pieci bērni, tad visiem sēdvietas būs blakus, tāpat arī pensionāriem utt., bet grupas vadītājs parasti aicina pašus samainīties, lai, piemēram, ģimene varētu sēdēt kopā.

Arī viena no lielākajām Latvijas tūrisma firmām "Impro" regulāri organizē braucienus uz Klaipēdu, kur ietverts arī delfinārija un Jūras muzeja apmeklējums. Kā pastāstīja "Impro" ceļojumu konsultants Uldis Klepers, sezonas laikā esot liela burzma, tāpēc biļetes uz delfināriju viņi iegādājoties internetā, kur gan nevarot garantēt vietas blakus. "Problēmu līdz šim ar internetā iegādātām biļetēm, par laimi, nav bijis. Uz Jūras muzeju vadītājs biļetes pērk turpat uz vietas, jo tā ir iegājies – sākumā tā biļešu sistēma negāja." Tomēr, kā atzīst "Impro" gide Iveta, kas jūlijā vedusi turp grupu, pēdējā laikā, kopš iespējams iegādāties biļetes elektroniski, esot vērojami uzlabojumi un varot teikt, ka muzejs ir attīstījies. Iepriekš gan bijis grūti kontrolēt, lai kāds neiešmauc līdzi grupai bez biļetes, tādēļ bijuši arī nelāgi gadījumi. "Tagad tā vairs nav!" saka Iveta.

Vēl kāda problēma, par ko sašutuši gidi, ir process, kādā tiek nodrošināta iekļūšana iestādē. Proti, vispirms tiek ielaisti visi grupas dalībnieki, kuru biļetēm piemēro atlaidi, bet tad pārējā grupa. Atlaides var saņemt pensionāri, cilvēki ar invaliditāti, skolēni, studenti un bērni. "Bērniem, kas ir vecumā sākot no četriem gadiem, jādod rokās viņu ieejas biļetes un jāsūta vieni paši cauri kontrolei. Jāliek bērniem vieniem stāvēt aiz durvīm. Tikai tad, kad visi ar atlaidēm ir iegājuši, caur kontroli laiž bērnu vecākus. Bērni dažreiz ir tik sīki, ka pūlī knapi viņus pamana," stāsta Daiga Lāce. Tāpat Latvijas gidi un grupu vadītāji nav apmierināti ar to, ka, lai arī vairāk nekā trešdaļa no visiem delfinārija un Jūras muzeja apmeklētājiem ir no Latvijas, kaut vai daļēji informācija nav pieejama latviski. Tā kā runa ir par ļoti specifiskiem bioloģiskiem terminiem, kas saistīti ar delfīniem un citām jūras radībām, grupu vadītājiem to tulkošana sagādājot problēmas. Lai arī Latvijas Profesionālo gidu asociācija vairākkārt runājusi ar iestādes pārstāvjiem, atsaucību šīs problēmas risināšanā nav guvusi.

Šī problēma gan, iespējams, drīzumā tiks atrisināta. Iestādes pārstāve Andra Lukošiene stāsta, ka oficiālās valodas muzejā un delfinārijā tiešām ir lietuviešu un angļu, neliela daļa informācijas esot pieejama arī krieviski, bet latviski pagaidām neesot. Nākamgad plānots to labot un daļēji tulkot arī latviski. Pašlaik viņa kā pozitīvo piemēru min "Pingvinophone" - aparātu, kurā apmeklētāji jau tagad varot izvēlēties arī latviešu valodu.

Lietuvas Jūras muzejs tika atvērts Nērijas cietoksnī 1979. gadā Baltijas jūras austrumu piekrastē, kurā izveidojusies Baltā kāpa, un tas atrodas tikai sešu minūšu ilga prāmja brauciena attālumā no trešās lielākās pilsētas Lietuvā - Klaipēdas. Tas tūristiem piedāvā iespēju apskatīt arī senlaiku zvejas un kuģu izstādi, kas ierīkota brīvā dabā muzeja teritorijā. Nesen te atklāts arī akvārijs. Delfinārijs tika atvērts vien 1994. gadā, un pirms gada tas pēc renovācijas atkal ir pieejams apmeklētājiem.