Attēlos redzami strādnieki, kas nenogurstoši rokas cauri plastmasas pudeļu jūrai, šķirojot tās pēc krāsas, izmēra un lieluma, lai pēcāk nodotu otrreizējai pārstrādei. Zaļas, brūnas vai caurspīdīgas – ikviena pudele ir jāsašķiro pirms to var sasmalcināt un pārkausēt.
Abdula Momina uzņemtās fotogrāfijas lieliski parāda milzīgo plastmasas atkritumu daudzumu un dažādību. Tajā pašā laikā košās krāsas šai problemātiskajai situācijai piešķir vizuālu efektu. "Uzņēmu šīs fotogrāfijas pārstrādes fabrikā. Šeit šķiro tikai bezalkoholisko dzērienu un ūdens pudeles," aģentūrai "Vida Press" stāstījis fotogrāfs. "Strādnieki sākumā sašķiro pudeles, tad noņem tām uzlīmes un korķīšus. Sašķirotās pudeles pēc tam tiek nosūtītas uz pārstrādes mašīnu, kur tās ar lielu spēku saspiež milzu blokos, kas pēc tam tiek krauti kaudzēs. Nemāku teikt, cik daudz pudeļu tur ir, bet tiem jābūt vairākiem miljoniem. Vairākas dienas meklēju pudeļu pārstrādes fabriku, jo zināju, ka tajā jāsanāk satriecošām fotogrāfijām. Tur izskatījās kā plastmasas kalnos. Šīs pudeles vēlāk tiks nosūtītas uz pudeļu fabriku, kur tās izkausēs un pārstrādās jaunās pudelēs. Bangladešas iedzīvotāji nekad nelieto miskastes. Viņi vienkārši nomet pudeles kur pagadās, un bezpajumtnieki tās salasa no notekām, kanāliem un upēm. Tad viņi tās pārdod brokeriem par ļoti zemu cenu, bet brokeri tās tālāk pārdod pārstrādes fabrikām, lai tās pārvērstu par jaunām pudelēm," aģentūrai atklāj Abdula Momins.