Ražas iznākums šogad bija atkarīgs no stādīšanas laika – līdz pat atšķirībām dažu dienu intervālā. Agros stādījumos augi veiksmīgi izmantoja vēl tobrīd esošos mitruma krājumus, bet vēlākos stādījumos tas vairs nebija iespējams. Vēl viena šī gada īpatnība bija tā, ka uz stoloniem jeb stumbra apakšzemes dzinumiem līdz galam attīstījās salīdzinoši neliels bumbuļu skaits – pārējie aizmetņi tālāk neattīstījās mitruma trūkuma dēļ. Taču gluži bez sekām sausums nepagāja arī lielajiem bumbuļiem.
Veidošanās laikā kartupeļu bumbuļi ir ļoti prasīgi pret tādu barības elementu kā kalcijs, kas augos pārvietojas kopā ar uzņemto ūdeni. Tā trūkums ierobežo kalcija uzņemšanu. Daļēji to varēja kompensēt ar lapu mēslojumu, taču, lai kalcijs nokļūtu līdz bumbuļiem arī no lapām, bija vajadzīgs mitrums. Diemžēl kalcijs ir tas elements, kura trūkumu vēlāk nevar kompensēt. Kādas sekas tas rada? Kartupeļu bumbuļa audi, kuri veidošanās laikā kalciju nesaņēma pietiekamā daudzumā, ir pakļauti priekšlaicīgas sabrukšanas riskam. Tieši tādēļ novāktajos bumbuļos vērojama iekšēja audu brūnēšana, kas var apvienoties arī ar iekšējo tukšumu veidošanos. Tukšumu veidošanās ir saistīta ar nevienmērīgu mitruma nodrošinājumu. Dažkārt pie vainas, jo sevišķi smilts augsnēs, var būt arī bora (B) deficīts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
