Mājokli apsēdis pelējums – speciālista ieteikumi, kā no tā atbrīvoties  (1)

"Eiropas valstīs cilvēki izmanto mūsdienīgas tehnoloģijas, ar kurām vienkārši un efektīvi tiek novērsts pelējums un uzlabots mikroklimats telpās. Turpretim Latvijā cilvēkiem ir salīdzinoši maz informācijas par šīm jaunajām iespējām, tādēļ viņi tās neizmanto, un ir spiesti sadzīvot ar pelējumu un pelējuma smaku," atzīst eksperts.

Kā skaidro Emersons, pelējuma sēnīte parasti veidojas uz aukstām konstrukcijām – telpās, kur ir paaugstināts mitrums. Aukstajai konstrukcijai, piemēram, sienai nonākot saskarē ar siltāku gaisu iekštelpās, rodas būvniecības terminoloģijā dēvētais rasas punkts. Eksperts norāda, ka šādi veidojas ideāli apstākļi, kuros dzīvo un attīstās pelējuma sēnīte, un no tās arī izplatās nepatīkamā smaka. Ja ēka atrodas vietā, kur ir mitra augsne, tās konstrukcijas vēl vairāk atdziest, un tie ir pastiprinoši apstākļi, lai veidotos rasas punkts un attiecīgi – pelējuma sēnīte.

Viens no veidiem, kā novērst pelējumu, ir regulāra telpu apkurināšana. Tiesa, kā norāda hidroizolācijas speciālists, ne vienmēr tas ir iespējams, vai arī to darīt ir dārgi un nelietderīgi. Vēl pelējumu var mazināt vai novērst, ja tiek regulāri vēdinātas telpas, piemēram, šķūnī, kur nemitīgi cauri svilpo vējš, pelējuma nebūs. Kā atzīst eksperts, tomēr reti kurš ir gatavs ierīkot speciālu dārgu vēdināšanas sistēmu pagrabā vai noliktavā. Tāpēc šādu neapkurināmu un nevēdināmu telpu īpašniekiem un apsaimniekotājiem ļoti noderīgi ir zināt – kā un kad nodrošināt gaisa cirkulāciju telpās, lai nebūtu lieks mitrums un neveidotos pelējums.

"Inovatīva un vienkārša metode, kā tikt vaļā no pelējuma un tam raksturīgās smakas, ir nodrošināt gaisa plūsmu telpās, pamatojoties uz rasas punkta devēja mērījumiem," skaidro Emersons. Šī tehnoloģija ir radīta Vācijā un populāra visā Eiropā. Kā iesaka speciālists, šāda metode ir īpaši piemērota ēkām, kuras nav iespējams vai arī nav lietderīgi regulāri apkurināt, piemēram, ēkām ar biezām, masīvām, siltumietilpīgām konstrukcijām – pagrabiem, muzejiem, baznīcām, betonētiem bunkuriem un citām ēkām. Emersons uzsver, ka pelējums šādās ēkās ir ne tikai nepatīkams un traucējošs, bet zināmā mērā liecina, ka apsaimniekotāji neiet līdzi laikam, neizmanto jaunākās tehnoloģijas un iespējas.

"Piemēram, mūsdienās ir krietni mainījusies pagrabtelpu funkcija," uzsver eksperts. "Ja vēl pirms 25 gadiem pagrabus pamatā izmantoja kartupeļu un ievārījumu glabāšanai, tad tagad pagrabtelpās ierīko noliktavas, uzglabā apģērbu, datortehniku, elektrotehniku vai ierīko atpūtas telpas. Šādās telpās, protams, nav pieļaujams mitrums un pelējuma smaka, un tad efektīvākais, ātrākais un lētākais risinājums, kā mainīt telpu mikroklimatu un novērst pelējumu, ir ierīkot rasas punkta devēju."

Viņš skaidro, ka rasas punkta devējs ir ļoti parocīgs un labs risinājums noliktavām. Tas ir ideāli piemērots pirtīm, ja gribās, lai pirtī ir svaigs gaiss, nevis pelējuma smaka, katrā ziņā tas ir daudz efektīvāk un videi draudzīgāk, nekā mēģināt uzlabot gaisa kvalitāti un novērst pelējuma smaku ar ķīmiskiem aromatizētājiem, iesaka speciālists. Tāpat viņš norāda, ka rasas punkta devēja ierīkošana ir lietderīga jaunbūvēs, jo pēc uzbūvēšanas ēkas konstrukcijas parasti žūst vairākus gadus, un ir pastiprināta iespēja veidoties pelējumam.

Eksperts atgādina arī fizikas likumus, proti, ar ventilatoru nodrošināt mitruma izvadīšanu uz āru ir iespējams tikai tad, ja ārā gaiss ir sausāks nekā iekštelpās. Ja ir otrādi – iekštelpās gaiss ir sausāks nekā ārā, tiek panākts pretējais efekts – mitrais gaiss tiek ievadīts telpās, un tiek radīti apstākļi, kas veicina pelējumu. Diemžēl cilvēkam pašam noteikt, kad ventilēt telpas un kad nē, ir sarežģīti, atzīst Emersons.

Viņš skaidro, ka uzstādot telpā rasas punkta devēju, automātiski tiek nodrošināta pareiza ventilācija. Iekārta ir vienkārša, taču – gudra, piebilst speciālists.

Rasas punkta devējs sastāv no (kastītes lieluma) iekārtas, kas tiek uzstādīta telpā un pievienota pie esošā elektriskā ventilatora. To var pievienot jebkuram ventilatoram – pat visvienkāršākajam, norāda Emersons. Ēkai ārpusē un iekšpusē tiek uzstādīti gaisa temperatūras un mitruma uztvērēji, kas nemitīgi salīdzina un analizē gaisa temperatūru un mitrumu ārā, iekštelpās un raida signālu rasas punkta devēja iekārtai. Savukārt iekārta ieslēdz un izslēdz ventilatoru. Respektīvi, ventilācija tiek veikta tieši tajā brīdī, kad ārā un iekštelpās ir atbilstoša gaisa temperatūra un mitrums, lai neradītu lieku mitrumu telpās, kas varētu veicināt rasas punkta veidošanos un attiecīgi – pelējumu, skaidro eksperts.

"Rasas punkta devējs ir mūsdienīga, augsta līmeņa tehnoloģija, kas dod tādas iespējas, kādu iepriekš nav bijis – vienkārši, efektīvi un lēti novērst līdz šim grūti un dārgi risināmu problēmu. Un ir lieliski, ka beidzot arī Latvijā cilvēkiem ir iespēja šo tehnoloģiju izmantot," uzsver Egīls Emersons.