Kompostā un mulčā – speciālista ieteikumi dekoratīvo un augļu koku lapu izmantošanai

Ar noderīgiem padomiem par lapu pielietošanu dalās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.

Šajā un šajā rakstā vari smelties vēl pāris idejas, kur un kā pielietot sakritušās koku lapas.

Kā skaidro eksperts, sausas lapas ir lielisks izolācijas materiāls, un pašlaik ir piemērots periods tās savākt – nav nepieciešama papildu žāvēšana. Ļoti ērti tās vākt lielos maisos, lai droši saglabātu līdz brīdim, kad, sākoties salam, jāpiesedz visdažādāko augu sakņu sistēmas. Savukārt sausās lapas Narvils iesaka izmantot arī poda puķu pārziemināšanai. Ja var nodrošināt, ka lapām netiek klāt nokrišņi, tās var kalpot kā siltuma saglabāšanas līdzeklis.

Viņš norāda, ka lapas ir arī laba komposta veidošanas sastāvdaļa. Koku lapām oglekļa un slāpekļa attiecība C/N ir 60:1. Izmantojot trīs daļas lapu un vienu daļu pēdējās pļautās zāles, jau veidojas vērtīga komposta kaudze, skaidro dārzkopības speciālists. Arī ābolu izspiedas, kas palikušas pēc ābolu sulas spiešanas, kopā ar lapām var izmantot komposta veidošanai. Šādā gadījumā uz 10 kilogramiem izspiedu papildus pievieno 500 gramus pelnu, ja to nav, tad izmanto kādu no kaļķošanas līdzekļiem, iesaka LLKC pārstāvis.

Lapas var izmantot kā organisko mēslošanas līdzekli, piemēram, ierokot vai iestrādājot augsnē. Nevajadzētu tās likt kā kārtu uz augsnes un tad ieart, jo tādējādi lapas nonāks augsnes apakškārtā un nesadalīsies. Vislabāk šajā procesā izmantot diskus, sekli uzart vai uzrakt.

Tāpat lapas var noklāt arī kā mulču, nākamajā gadā paredzētajām sēšanas un stādīšanas platībām. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu mikroorganismu darbību, pirms lapu klāšanas platību līdz pieciem centimetriem noklāj ar pēdējo zaļo zāli.

Diemžēl šīs lapas ir potenciāls risks nākamā gada ražai, jo tajās var pārziemot kā slimību ierosinātāji, tā arī kaitēkļi, norāda Narvils. Dažiem augļu kokiem un krūmiem lapas var vienkārši sagrābt un sadedzināt, bet – ko darīt lielākās platībās?

Kā skaidro speciālsts, tad ar speciālām birstēm lapas izslauka no apdobēm uz rindstarpām un ar pļāvēju mulčieri sasmalcina. Var apsmidzināt visas lapas ar piecu procentu karbamīda darba šķīdumu. Bioloģiskajās saimniecības var izmantot vircu, kas atšķaidīta attiecībā 1:5–6. Abos gadījumos slāpeklis, ko satur karbamīds un virca, tiek izmantots mikroorganismu darbības nodrošināšanai, lai lapas līdz pavasarim sadalītu, norāda Narvils. Līdzīgā veidā, izgrābtās lapas pļaujot, var sajaukt ar nopļauto zāli un apsmidzināt ar kādu no biokompostētājiem. Viņš gan iesaka to darīt, kamēr gaisa temperatūra turas virs +10 grādiem pēc Celsija.

Kompostēt augļu koku un krūmogulāju lapas drīkst tikai tad, ja nodrošina "karsto" vai aerobo kompostēšanu, kas veicina temperatūras paaugstināšanos kaudzē, sekmējot slimību ierosinātāju un kaitēkļu bojāeju, uzsver eksperts. Visos citos gadījumos savāktās lapas ir jāsadedzina.