Strādnieces šajos laukos desmit stundas dienā šķiro un sagrupē piparus grozos, kas paredzēti eksportam, teikts "Vida Press".
Šie aerofoto uzņemti Sariakandā, Bangladešā, rādot strādnieces čili žāvēšanas laukā. Viņas no karstās saules sargājas ar krāsainiem lietussargiem. Zemnieki šajos apgabalos saimnieko pēc tradicionālajām metodēm, kas izmantotas jau gadsimtiem ilgi.
Fotogrāfs Abdula Momins no Borgas Bangladešā devies ceļā pie zemniekiem un iemūžinājis piparu sarkano jūru.
"Ik gadu plūdi šajās teritorijās zemi padara ļoti auglīgu – pietiekami auglīgu, lai izaudzētu lielu daudzumu čili piparu. Vienu vai divus mēnešus pēc sēklu iesēšanas izaug čili augi, uzzied un vēl pēc mēneša var novākt ražu. Zemnieki novāc arī zaļas piparu pākstis, kas vēl nav ienākušās. Pēc kāda laika gan arī zaļie pipari iekrāsojas sarkani. Tomēr, kļūstot sarkani, tie zaudē daļu vērtības, jo vietējie ļaudis, gatavojot kariju, nelieto sarkanus, nobriedušus čili, jo tad tie ir zaudējuši daļu sava asuma," Abduls Momins stāstījis "Vida Press". Zemnieki pārdodot izaudzētos piparus lielo pārstrādes saimniecību īpašniekiem, kuru strādnieki izklāj tos zemē un žāvē karstajos saules staros. "Pēc trim līdz piecām dienām tie ir izžuvuši, tad tos sāk šķirot. Strādnieki sapako piparus un nosūta dažādām garšvielu pārstrādes kompānijām visā pasaulē," čili ceļu skaidro fotogrāfs.
Čili pipari jeb čili ir stipri kairinošs, asu garšvielu sajaukums, ikdienas piedeva Dienvidamerikas un Āzijas valstu virtuvē iecienītos ēdienos. Pasaulē zināmas vairāk nekā 200 dažādu aso piparu šķirnes.