Dižākās ēkas vienuviet: izdod unikālu enciklopēdiju vairākos sējumos – 'Muižas Latvijā'

Enciklopēdijas 1. sējuma (A–H) svinīgā atvēršana notiks šī gada 13. decembrī pulksten 15 Latvijas Zinātņu akadēmijas Portretu zālē (Akadēmijas iela 1).

Enciklopēdijas autors Vitolds Mašnovskis stāsta, ka izdevums ir radīts kā veltījums Latvijas valsts simtgadei, un tieši lielajā jubilejas gadā tās pirmais sējums visbeidzot iegūs redzamu, taustāmu formu.

"Šodien cilvēki maz zina par Latvijas lauku teritorijas strukturālo pamatu – muižām. Jāatzīst, ka ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā trūkst pilnīgi apkopotas informācijas, līdz ar to tas bija viens no iemesliem, kas mani pamudināja sākt šo apjomīgo darbu un kas prasīja 40 gadus un lielu neatlaidību. Vēsturiski muižas ir bijušas ne tikai pārvaldes, bet arī saimnieciskās darbības institūcijas. Muižu ansambļi veidoja arī Latvijas ainavu, un arī šodien mūsu valsts nav iedomājama bez šī vēsturiskā mantojuma. Ar šo izdevumu vēlamies parādīt muižu īpašnieku vēsturi, kā arī muižu likteņu līkločus cauri gadsimtiem. Tā ir nezūdoša vērtību, kuru, apzinoties un pareizi sargājot, nododam tālāk nākamajām paaudzēm," stāsta Mašnovskis.

Publiskojot visu Latvijas muižu pārskatu vairākos sējumos, tiks radīta iespēja saņemt apkopotu un strukturētu informāciju, kas līdz šim bija izkaisīta pa dažādiem Latvijas un ārzemju arhīviem, bibliotēkām, muzejiem un privātajiem krājumiem.

Enciklopēdijas izdošanai ir izveidots vairāk nekā 300 tūkstošu liels fotoattēlu un dokumentu arhīvs. Par muižu vēstures un aptuveni 600 muižnieku ciltskoku pētījumu avotiem izmantoti Latvijas, Vācijas, Igaunijas, Zviedrijas, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas arhīvu materiāli, kā arī vācu arhitektu un vēsturnieku publikācijas.

Enciklopēdijas ievada autors Ojārs Spārītis pauž gandarījumu par pirmā sējuma izdošanu: "Jebkura objektīva informācija par Latvijas kultūras vēsturi ir apsveicama, jo Latvijas vēstures izpratne jau kopš 19. gadsimta līdz mūsdienām ir tikusi deformēta, pakļaujot tās interpretāciju dažādām politiskām un ideoloģiskām tendencēm. Tieši šādā kontekstā es vēlos uzteikt Vitolda Mašnovska aizrautības un pašaizliedzīga darba monumentālo rezultātu, kas visplašākajai sabiedrībai ļaus izdarīt secinājumus par to, kas ir Latvijas eiropiskais kultūras mantojums, un kādi mēs – latvieši –esam tā mantinieki."

Apkopojot materiālus, tika izveidota sadarbība ar Herdera institūtu Mārburgā, kas ar saviem unikālajiem attēliem un rakstītajiem avotiem par Austrumviduseiropu atbalsta šī reģiona mākslu un arhitektūru, kā arī kultūrvēstures mantojuma apgūšanu un izpēti. Kā norāda enciklopēdijas zinātniskā redaktore Agnese Bergholde-Volfa, kopdarbs ar Vitoldu Mašnovski nozīmē iespēju nodot plašākai sabiedrībai informāciju par vēsturiskas un aktuālas foto dokumentācijas vērtību un tās izmantošanu muižu un kungu māju, kā arī mākslas un arhitektūras objektu izpētē.

Pateicoties projektam "Muižas Latvijā", sabiedrība uzzinās kopējo muižu skaitu, to vēsturi, kā arī iegūs informāciju par bojā gājušajām celtnēm un citām kultūras mantojuma vērtībām.

Enciklopēdijas 1. sējuma (A–H) svinīgajā atklāšanā piedalīsies enciklopēdijas autors Vitolds Mašnovskis, enciklopēdijas ievada autors Ojārs Spārītis, Ērmaņu muižas saimnieks, komponists un mūziķis Uģis Prauliņš, kas pasākuma viesus priecēs ar saviem skaņdarbiem, kā arī citi, kas iesaistīti unikālās enciklopēdijas tapšanā.

Bet turpinājumā piedāvājam "Tūrisma Gids" arhīvos atrodamos stāstus par dažām no iespaidīgākajām un skaistākajām Latvijas muižām.