Ziemas laikā daudzi priecājas par balto sniega cepuri uz kokiem un skujeņiem, bet tā var nodarīt arī ļaunumu. Sarunā ar "Tavs Dārzs" speciālisti aicina sniegu nopurināt, jo tas var izgāzt zarus, kas atpakaļ bez cilvēku palīdzības paši savu formu neatgūs.
Viedoklī par sniega nopurināšanu "Tavs Dārzs" dalās Stādu biedrības valdes priekšsēdētājs un stādaudzētavas "Dimzas" vadītājs Andrejs Vītoliņš, kā arī uzņēmuma "Civinity" apzaļumošanas nodaļas vadītāja Linda Rulle.
"Visvairāk sniega bagātās ziemās jāpieskata mūžzaļie dzīvžogi, taču arī vasarzaļo dzīvžogu zari tiek izlauzti uzkrājoties smagam un slapjam sniegam," norāda Rulle. Viņa skaidro, ka dzīvžogs zem smagas sniega kārtas tiek ļoti deformēts un sezonas laikā var neatgūt savu formu. "Tūjām bieži ir vairākas galotnes, lai sniegs neizlauztu zarus, tos vēlams savā starpā sasiet. Savukārt lieko sniegu no zariem uzmanīgi jānopurina vai jānotrauc virzienā no apakšas uz augšu."
Arī stādaudzētavas "Dimzas" vadītājs atbalsta sniega notraukšanu no skujeņiem, kā arī dalās paša pieredzē ar sniega notraukšanu. Viņš gan atzīst, ka ikdienā cilvēki par maz tam pievērš uzmanību. Lielāku vērību tam tieši pievērš speciālisti, jo "profesionālais kretīnisms neļauj atslābt."
"Pēdājā sniegputeņa laikā sniegs bija sasalis, teju uz katra [pie mājas augošā] kadiķa (Juniperus communis "Gold Cone") skujas," stāsta Vītoliņš. Viņam gan pilnvērtīgi sniegu nebija izdevies nopurināt, jo gaisa temperatūra bija zema, bet mitrais sniegs jau bija paspējis piesalt. Kā skaidro Vītoliņš, šādiem kadiķiem zari ir tievi, kā rezultātā sniega masa tos izgāž. Retāk no sniega cieš tieši zemās vai klājeniskas formas augi. Retāk no sniega cieš tieši zemās vai klājeniskas formas augi, bet arī uz tiem sērsnas laikā var izveidoties milzīgi ledus kluči, kas lauž zarus uz leju. Vītoliņš raksturo, ka šādi izgāzts vai kāds cits skujenis "saglabā ķēmīgu izskatu," tāpēc, lai šo problēmu vērstu par labu - vertikālo formu skujeņu zarus vainaga augšējā daļā ieteicams sasiet.
Augu siešanas metode, kuru iesaka stādaudzētavas "Dimzas" vadītājs:
Speciālists aicina neatstāt skujeņa sasiešanu līdz pavasarim, jo to iztaisnot būs diezgan grūti. Jāievēro vien viena nozīmīga nianse, proti, jāizmanto elastīgs un ne pārāk stingrs materiāls, jo, ja izmantos stingru materiālu, tad augam zari var nospiesties. "Nevajadzētu izmantot drāti, jo tā ir cieta un var noberzt mizu, var kaut vai vecu palagu saplēst vai izmantot lina auklu," piebilst speciālists, "tas ir tāpat kā cilvēkam uz rokas uzsienot drāti, kā žņaugs bezizejas gadījumā tas der, bet ilgtermiņā gan cilvēks, gan augs nospiesto vietu var zaudēt."
Ja tomēr skujenis ir izgāzies uz visām pusēm un nav neviena stingrāka stumbra pie kura zarus piesiet, tad stādaudzētavas vadītājs iesaka skujeņa centrā ielikt mietu, bet pēc tam skujeni veiksmīgi sasiet ar linu auklu. "Dārzniekiem ir savas metodes, bet katrai metodei ir savi plusi un mīnusi," raksturojot sasiešanas metodes, norāda eksperts. Ja izvēle kritīs par labu sintētiskam sasiešanas materiālam, piemēram, kravu lentām, tad jāņem vērā vairāki aspekti, kā norāda Vītoliņš, kravas lenta ir izturīga, bet tā nestiepsies, kad skujenis sāks augt. Šī iemesla dēļ, paaugoties piespiestajiem zariņiem, vainaga iekšienē, īpaši nospiestajā daļā sāksies izsušana, skujas paliks brūnas un sāks birt. Tas negatīvi var ietekmēt auga vizuālo izskatu, kā arī paaugstinoties mitrumam, šai vietā skujas var sākt pelēt vai pat pūt. "Tas savukārt var veicināt dažādu slimību un kaitēkļu savairošanos, kas var novest arī pie auga bojāejas." atzīmē speciālists.
"Tā pat kā mums arī augiem ir nepieciešama uzmanība, regulārāk ielūkojoties dārzā, arī ziemas laikā, mēs ietaupīsim laiku un enerģiju vēlāk pavasarī cīnoties ar jau notikušā sekām," piebilst stādaudzētavas vadītājs. "Mīliet augus un viņi jums atdarīs, radot mieru un harmoniju jūsu atpūtai."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
