No segšanas līdz sala neizturīgākajiem augiem: pieci jautājumi dārza kopšanai ziemā

Parasti ziemas greznumam dārzā stāda skujeņus. Protams, skaistas ir dažādas tūjas, kadiķi, mūžzaļie rododendri, īves. Taču tiem nevajadzētu dominēt, ja vasarā vēlas dzīvot grezni ziedošā un dzīvespriecīgi mainīgā dārzā.

Ziemā labi izskatās augi ar cirptajiem vainagiem, arī dzīvžogi. Piemēram, dzīvžogiem modē ir tā sauktais mākoņcirpums (atgādina mākoņus, nevis stingri ģeometriskas, taisnas formas).

Hortenzijām greznās ziedkopas nogriež tikai pavasarī.

Ziemcietes, kuras tur rumpi, rudenī nevajadzētu nogriezt. Sarmā un sniegā īpaši skaistas ir graudzāles, rudenī tās nav vēlams apgriezt, bet gan pavasarī. Protams, visus augus ar nenoturīgu struktūru (hostas un citi augi) rudenī no dobes novāc. Labi augumu saglabā astilbes, krastkaņepes, ehinācijas.

Īpaši koši izskatās grimoņu košie dzinumi (sarkani dzinumi šķirnei 'Sibirica'). Tos var rudenī nedaudz apgriezt un zarus kā dekorus saspraust tukšajos laukumos, kur augušas vasaras puķes. Ar izteiksmīgu mizas toni tieši bezlapu stāvoklī lepojas arī Himalaju bērzs, Māka ieva.

Skaisti ziemā ir liela auguma krūmi: Lamarka korinte, jasmīni, spirejas, segliņi.

Dekoratīvi ir visi koki ar izteiksmīgu vainagu, savdabīgu zaru grafiku: etiķkoks, lazda 'Contorta', vasarzaļie rododendri (sevišķi, ja tiem veidoti vainagi), spārnotie segliņi.

Sniegs uz koku un krūmu zariem izskatās skaisti, turklāt augus pasargā no sala. Taču sniega daudzums ir jāizvērtē – kamēr tas ir sauss un viegls, kokus nevajag traucēt, īpaši sala laikā, kad tie ir arī trausli.

Kad sniega pārāk daudz, zari zem tā svara sāk izliekties. Iestājoties atkusnim, sākas apledošana, sniegs kļūst smags, tad kupenas jānokrata. Vislabāk to izdarīt, saudzīgi pasitot ar lapu grābekli.

Ja sniegu nenopurina, koku vainagi var tikt stipri bojāti, piemēram, atliekties tūju dzīvžoga zari, izirt skaistie cirptie vainagi, piemēram, bumbiņām.

Ja augsne sasalusi un sniegs irdens un viegls, papildu kārtiņa rožu un ziemciešu dobēm noderēs. Mēdz teikt, ka viens centimetrs sniega aiztur vienu grādu aukstuma. Taču, ja augsne nav sasalusi, augi zem sniega var pat izsust. Virs dobes nav vēlama arī pārāk milzīga sniega kaudze, pa kuru, iespējams, arī dauzās bērni.

Par sniega problēmu bieži vien iedomājas tikai tad, kad gar celiņiem jau sastādītas skaistas krūmu vai mūžzaļo augu grupas. Tiem smagas sniega kaudzes nav vēlamas. Ja nevēlas sniegu vienmēr stumt ārā no sētas, labāk gar celiņu malām veidot ziemciešu dobes vai atstāt mauriņu, kuriem sniega kaudzes nebūs tik kaitīgas.

Pilnīgi drošs par augu sekmīgu pārziemošanu nevar būt nekad. Ir bijuši gadi, kad izsalst pat tādi augi, no kuriem to neviens nav gaidījis. Turklāt mikroklimats un līdz ar to ziemošana un augu labklājība katrā dārzā atšķiras. Ja vienā dārzā kaut kas aug apbrīnojami labi, otrā var neglābjami nīkuļot. Auga pirmajos dzīves gados vēl noteikti nevar spriest, cik tas būs izturīgs vai skaists.

Labu dārza vietu un piesegšanu (sevišķi pirmajos gados) vajadzētu nodrošināt magnolijām, sakurām.

Apčubināšanu prasīs arī modes augs buksis. Daudziem ļoti patīk ārzemju dārzu paraugos daudz redzamās bukšu bumbas (gan paši audzē un veido, gan nopērk). Tās krietni jāsargā no saules apdegumiem un sniega, kas sabojā perfekto formu. Līdzīgi ir ar tūju bumbiņām. Ja ļoti vēlas bumbu dārzā, bet negribas pārpūlēties ar uzmanīšanu, labāk cirpumu veidot, piemēram, no klintenes. Lēti un labi!

Kailsalā riska grupa ir pavasara sīpolpuķes, sevišķi krokusi. Tos var glābt, uzberot sniega atliekas vai sausu kūdru. Riska grupa ir arī daudzi mūžzaļie augi, kuri cieš no saules apdegumiem. Tiem sekmīgai ziemošanai svarīgs ir mitrums (caur lapām transpirācija notiek visu laiku), tādēļ rudenī tos pamatīgi salaista.

Bieži vien lielākus postījumus nekā sals mūžzaļajiem augiem nodara saules apdegumi ziemas otrajā pusē un pavasarī.

Ja vēlas nevainojami skaistus skujeņus (sevišķi, ja tie ir soliteraugi kā dārza dominante) vai mūžzaļos rododendrus, neko darīt – jānoēno.

Vienkāršākais materiāls ir baltais pretsalnu audums (plānākais nederēs vai arī jāņem vairākās kārtās). Var tīt vai šūt maisus. Taču jārēķinās, ka nekāds skaistums šāda mūmija dārzā nav. Šādi pakojot zūd skujkoku izvēles galvenā jēga – būt par dārza rotu arī ziemā.

Glītāku skatu var radīt, ja piesegšanai izmanto slieteņus no zariem, niedru segām. Taču tie ir papildu izdevumi un darbs. Turklāt jāsedz īstajā brīdī, kamēr zeme nav sasalusi (lai var iespraust un nostiprināt piesegumu) un zari salā kļuvuši trausli.

Konsultējis: SIA "Galantus" dārzkopis Ansis Birznieks.