Kultūrvēsturiskā Ķemeru parka pārbūvei un restaurācijai, ceļu infrastruktūras atjaunošanai un pārbūvei un Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un restaurācijai tiks īstenoti projekti "Ķemeru parka pārbūve un restaurācija", "Ceļu infrastruktūras atjaunošana un autostāvvietas izbūve Ķemeros" un "Jaunu dabas un kultūras tūrisma pakalpojumu radīšana Rīgas jūras līča rietumu piekrastē", piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, skaidro Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Elita Cepurīte.
Būvdarbus šajos projektos plānots sākt 2019. gada pirmajā pusē (patlaban izsludināts iepirkums "Būvdarbi Ķemeru parka teritorijā") un pabeigt 18 mēnešu laikā.
Pašvaldība plāno kompleksi sakārtot Ķemeru kultūrvēsturiskā parka teritoriju, pilnveidojot parka un tā apkārtnes infrastruktūru, stāsta Cepurīte.
Projektā "Ķemeru parka pārbūve un restaurācija" paredzēts pārbūvēt, atjaunot vai restaurēt kultūrvēsturiskos objektus, parka arhitektūras un labiekārtojuma elementus, piemēram, paviljonu – rotondu, laivu piestātni pie Mīlestības saliņas, sēravota paviljonu un strūklaku "Ķirzaciņa", izbūvēt jaunas lapenes, soliņus, izvietot informācijas zīmes, restaurēt pieminekli Ķemeru kūrorta dibinātājiem, pārbūvēt parka tiltiņus, izbūvēt jaunus un atjaunot esošos gājēju celiņus un apgaismojumu, atjaunot parka apstādījumus, tostarp parka partera daļu pie viesnīcas. Projekta finansējums tiks izlietots arī ielu pārbūvei un autostāvvietu izbūvēšanai.
Būvprojektu "Ķemeru parka pārbūve un restaurācija", tostarp parka vizualizācijas, izstrādāja SIA "Livland Group".
Projekta "Ķemeru parka pārbūve un restaurācija" plānotās kopējās izmaksas ir 8764121,69 eiro, tajā skaitā plānotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 5780000 eiro.
Līdz ar iepriekš minēto Ķemeru vēsturiskā parka atjaunošanas projektu pašvaldība strādā arī pie nozīmīga objekta – daudzfunkcionāla dabas izglītības centra un tā funkcionālās teritorijas mežaparka – izveides Ķemeros. Iecerēts, ka tā būs mūsdienīga, arhitektoniski iespaidīga, saturiski aizraujoša un emocionāli uzlādējoša telpa, kur, izmantojot inovatīvus un interaktīvus risinājumus, apmeklētājiem būs iespēja izglītoties, saturīgi pavadīt laiku, iegūt informāciju, sajust un iepazīt dabu, skaidro pašvaldības pārstāve.
Jaunajā centrā būs pastāvīgā ekspozīcija par dabu un cilvēka mijiedarbību ar to, vairākas plašas telpas konferencēm un pasākumiem, kā arī mainīgajām ekspozīcijām, dabas zinību mācību centrs, kurā tiks koncentrētas zināšanas, kā arī infrastruktūra un materiāltehniskā bāze, kur kvalitatīvā un mūsdienīgā veidā skolēni varēs veikt praktiskus darbus dabas mācībā, ķīmijā, bioloģijā, ģeogrāfijā un fizikā. Tāpat paredzētas telpas uzņēmējdarbībai.
Šobrīd tiek veikta būvprojekta izstrāde "Daudzfunkcionāla dabas tūrisma centra jaunbūvei, Sēravotu ielas jaunbūvei un meža parka labiekārtojumam".
Dabas izglītības centra būvprojektu izstrādā arhitektu birojs SIA "Lauder Architects". Vairāk lasi šeit.
Pastāvīgās ekspozīcijas tehnisko projektu izstrādāja SIA "Dd Studio" apvienībā ar SIA "Solavi", savukārt centra koncepcijas un satura veidošanā iesaistīti Latvijas Universitātes zinātnieki un pētnieki kopā ar dažādu jomu ekspertiem.
Būvdarbu uzsākšana patlaban plānota 2020. gada pirmajā pusē, un plānots, ka būvniecība ilgs 12 mēnešus un dabas izglītības centrs apmeklētājiem tiks atvērts 2021. gada otrā pusē.
Centra un tā funkcionālās teritorijas būvniecības kopējās izmaksas patlaban tiek rēķinātas 11,7 miljonu eiro apmērā, paredzot, ka no tiem pieci miljoni eiro tiks piesaistīti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.
Jau iepriekš ziņojām, ka plānots attīstīt Ķemeru teritoriju, atjaunojot arī ūdenstorni, kur tiks iekārtots tūrisma informācijas centrs. Vairāk lasi šeit. Jau gadiem turpinās arī vēsturiskās Ķemeru sanatorijas atjaunošana, kas diemžēl nav vainagojusies panākumiem un ik reizi tiek atlikta, nosakot jaunu tajā paredzētās viesnīcas atklāšanas datumu. Vairāk lasi šeit.
Ķemeri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos. No 1928. līdz 1959. gadam Ķemeri bija atsevišķa pilsēta, 19. un 20. gadsimtā – nozīmīgs kūrorts. 1936. gadā tur tika atklāta iespaidīgā un modernā Ķemeru viesnīcas ēka un kūrorts darbojās arī ziemā. Šī baltā ēka kļuvusi par šīs vietas simbolu un arī postu, jo tās izmēri un pēcpadomju laikā pieļautā postīšana un nolaišana atstājusi graujošas sekas.
Kūrorta parku veidoja Rīgas daiļdārznieks Kārlis Heinrihs Vāgners. Tajā iekārtotas romantiskas pastaigu takas, dīķīši, kā arī, izmantojot cauri tekošo Vēršupīti un avotus, radīta gleznaina atpūtas vieta kūrorta viesiem. Uz Mīlestības saliņas tapa nelielais paviljons, bet pār ūdenstilpnēm izveidoti tiltiņi. Pašlaik paviljons nav visai labā tehniskā stāvoklī, tāpat arī celiņu segums ir bojāts un tiltu margas apdrupušas un sarūsējušas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
