Latvijā kāda sieviete vairākus gadus sociālajos tīklos izsekojusi savu simpātiju un nogalinājusi viņu ar trim šāvieniem mugurā, trešdien, 16. janvārī vēstīja mediji. Uzmācīga vajāšana jeb "stalkošana" nav nekas jauns, tomēr informāciju tehnoloģiju laikā, kad daudzi savu dzīvi sociālajos tīkos izliek kā uz delnas, vajātājiem un izsekotājiem ir daudz lielākas iespējas nemanītiem sekot līdzi upura gaitām un iegūt sev interesējošo informāciju. Sarunājoties ar psihoterapeitu Jāni Vītiņu, "Viņa" skaidro, kas īsti ir stalkeri un cik bīstami viņi ir līdzcilvēkiem.
Runājot par šo gadījumu, speciālists norāda, ka no publiskajā telpā pieejamās informācijas ir grūti noteikt, vai uzbrucējai ir bijuši kādi garīga rakstura traucējumi un kādi ir bijuši rīcības motīvi. Protams, no aprakstītā varētu domāt, ka stalkere bijusi aizvainota un viņas uzvedību varētu būt ietekmējuši arī psihiski traucējumi. Tomēr Vītiņš uzsver – tā ir hipotēze bez jebkāda nopietna pamatojuma.
Speciālists uzsver: ""Stalkošana" ir paša stalkera atbildība, un tieši tā uz to būtu jāskatās." To paredz arī likums – kopš 2018. gada sākuma uzmācīga vajāšana ir kriminalizēta. Jau ziņots, ka iepriekš likums neaizsargāja personas, kas cieta no vajāšanas. Tagad Krimināllikuma 132.1 pants paredz, ka par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kas saskārušies ar uzmācīgu izsekošanu un vajāšanu ir iespēja to pārtraukt, vēršoties ar iesniegumu atbildīgajās institūcijās.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
