Latvijā izseko un nošauj simpātiju: kas ir stalkeri un cik bīstami viņi ir līdzcilvēkiem

Runājot par šo gadījumu, speciālists norāda, ka no publiskajā telpā pieejamās informācijas ir grūti noteikt, vai uzbrucējai ir bijuši kādi garīga rakstura traucējumi un kādi ir bijuši rīcības motīvi. Protams, no aprakstītā varētu domāt, ka stalkere bijusi aizvainota un viņas uzvedību varētu būt ietekmējuši arī psihiski traucējumi. Tomēr Vītiņš uzsver – tā ir hipotēze bez jebkāda nopietna pamatojuma.

Speciālists uzsver: ""Stalkošana" ir paša stalkera atbildība, un tieši tā uz to būtu jāskatās." To paredz arī likums – kopš 2018. gada sākuma uzmācīga vajāšana ir kriminalizēta. Jau ziņots, ka iepriekš likums neaizsargāja personas, kas cieta no vajāšanas. Tagad Krimināllikuma 132.1 pants paredz, ka par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kas saskārušies ar uzmācīgu izsekošanu un vajāšanu ir iespēja to pārtraukt, vēršoties ar iesniegumu atbildīgajās institūcijās.