Kūlas dedzinātāju kļūst mazāk. Kādas ir alternatīvas pērnā gada zāles likvidēšanai  (5)

Pirmais kūlas ugunsgrēks Latvijā 2019. gadā tika reģistrēts Ugālē, kur sausā zāle dega pushektāra platībā un, iespējams, tā aizdegusies no nepieskatīta ugunskura.

VUGD apkopotā statistika par izsaukumu skaitu uz kūlas ugunsgrēkiem iezīmē pozitīvu ainu – pēdējo trīs gadu laikā dedzinātāju vēlme pielaist uguni zālei sāk rimties. Kā liecina VUGD informācija, 2016. gadā tika reģistrēti 2650 kūlas ugunsgrēki, savukārt 2017. gadā – 2253, bet 2018. gadā pērnā gada zāle dzēsta 2088 reizes. No 2012. gada līdz 2018. gadam lielākais kūlas ugunsgrēku skaits reģistrēts 2014. gadā – 4044. Arī šis gads dēvējams par vistraģiskāko, jo uguns nopostīja 88 ēkas, bet ugunsnelaimē dzīvību zaudēja divi cilvēki.

Vislielākais kūlas dedzināšanas gadījumu skaits republikas nozīmes pilsētās no 2012. līdz 2018. gadam reģistrēts Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā. Savukārt novadu konkurencē izdegušās platības ziņā pirmajā vietā izvirzījies Daugavpils novads, aiz sevis atstājot Rēzeknes novadu un Iecavas novadu.

"Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem, cilvēku attieksmes un apziņas," skaidro VUGD pārstāve Inta Palkavniece. "Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku "sezona" nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav bijis lietu, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, bet kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug."

"Ik pavasari daļa iedzīvotāju cenšas apkopt savas nesakoptās teritorijas – daļa aizdedzina neapkoptās platības ļaunprātīgi, daļu nodedzina bērni vai pusaudži, spēlējoties vai apzināti dedzinot pērno zāli, bet daļa no kūlas ugunsgrēkiem izceļas no nepieskatītiem ugunskuriem vai arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem," norāda Palkavniece.

VUGD arī gadu no gada atgādina – par kūlas dedzināšanu pienākas sods. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179. panta 4. daļu par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro apmērā. Savukārt atbilstoši LAPK 51. panta 2. daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro.

Tāpat atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem zemes īpašniekiem jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu atbilstoši LAPK 179. panta 1. daļai piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro apmērā, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro.

"Sabiedrība arī regulāri tiek informēta par soda sankcijām, kas tiek piemērotas kūlas dedzinātājiem, proti, platībām, kas pieteiktas Lauku atbalsta dienestā (LAD) atbalsta maksājumu saņemšanai un kurās ir konstatēta kūlas dedzināšana," uzsver Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dagnija Muceniece. "Tas nozīmē, ka LAD uzliek tā dēvēto savstarpējās atbilstības sankciju, procentuāli samazinot saimniecībai pienākošos tiešmaksājumus atbilstoši kūlas skartās platības īpatsvaram pret saimniecības lauksaimniecības zemes kopējo platību." Viņa norāda, ka samazinājums var būt no 1 procenta līdz pat 20 procentiem no katra pieteiktā atbalsta veida. Tāpat tas ir atkarīgs no degušās platības apjoma pret kopējo pieteikto platību. "Jo lielāka proporcija, jo lielāks sankcijas apjoms," brīdina ZM pārstāve.

"Katru gadu gadījumu skaits, kad LAD piemēro sankcijas, atšķiras. 2016. gadā tādi bijuši 20 gadījumi, 2017. gadā – 7 gadījumi, bet pērn – 36 gadījumi," informē Muceniece.

ZM pārstāve arī atgādina, ka iedzīvotāji regulāri tiek informēti par kūlas ugunsgrēku izraisītajām negatīvajām sekām un postu, proti, sākot no ēku nodegšanu un apdegumu gūšanu, un beidzot ar videi nodarītajiem zaudējumiem, kad kūlas ugunsgrēkos dzīvi sadeg savvaļas putni un dzīvnieki.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna atgādina, ka kūlas dedzināšana kā apsaimniekošanas metode nav atbalstāma." Ilgstoši izmantota, dedzināšana negatīvi ietekmē augsnes auglību," skaidro Rēna. "Ar laiku mainās augu sugu sastāvs un samazinās to daudzveidība. Zālājs kļūst līdzīgs nezālieņu augājam."

Tāpat viņa uzskaita arī vēl virkni citu faktoru, kurus negatīvi ietekmē kūlas dedzināšana, piemēram, pērnās zāles dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kuras sāk dominēt agrākās sugu daudzveidības vietā. Kā skaidro Rēna, šī iemesla rezultātā izzūd ne tikai retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet arī pērnās zāles dedzināšana ietekmē dabas estētisko vērtību, proti, izzūd smaržas, krāsas un arī skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidība. "Bieža dedzināšana var veicināt arī invazīvo sugu izplatīšanos," atzīmē DAP pārstāve.

Kā skaidro DAP pārstāve, sadegot organiskajām vielām, tiek radīts mēslošanas efekts, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Tāpat viņa uzsver, ka kūlas dedzināšanas rezultātā gaisā rodas izmeši, nekontrolēti izdeg liels platību daudzums, kā arī tiek iznīcinātas aizsargājamās dabas vērtības. Turklāt cilvēki vislielāko ļaunumu ar kūlas dedzināšanu nodara tieši pavasarī vai vasarā, kad dzīvnieki ir pamodušies un ir atlidojuši ir putni, kas savijuši ligzdas, lai dētu olas. Kā skaidro Rēna, cilvēki dedzina arī putniem nozīmīgas vietas, piemēram, mitrās pļavas, kā arī ezeru un upju palienes.

Viņa gan atzīst – dabā viss nav tikai balts vai melns, taču neviens dabas aizsardzības speciālists neatbalsta regulāras pļaušanas aizvietošanu ar pērnās zāles dedzināšanu. Kūlas dedzināšana nedod arī ilgtermiņa rezultātus, ja vienu reizi pērnā zāle tiek nodedzināta, bet turpmāk tā netiek apsaimniekota. Pie mērķtiecīgas apsaimniekošanas pieskaitāma tieši zemes pļaušana vai noganīšana, tāpēc arī DAP mudina zemes īpašniekus regulāri sakopt savus īpašumus, lai neveidotos kūla.

Ir arī sugas, kuru sastopamība ir tieši atkarīga no uguns, piemēram, degumu krāšņvabole. Tiesa, DAP pārstāve uzsver, ka tā ir nepieciešama tikai specifiskām sugām un specifiskās vietās. Kā atgādina Rēna, uguni izmantot dabas saglabāšanā var tikai unikālos gadījumos, bet tad degšanu kontrolē speciālisti, tajā skaitā arī ugunsdzēsēji.

"Lai pavasarī neveidotos kūla, iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc degtspējīgie atkritumi," atgādina ZM pārstāve.

Viņa arī ieskicē alternatīvas, lai nebūtu jānodarbojas ar kūlas dedzināšanu, piemēram, tā var būt ne tikai regulāra platību pļaušana, bet vasarās pļavas var noganīt ar lopu palīdzību. "Ja kūla jau ir izveidojusies, tad pavasarī piemājas teritorijā to varētu aizvākt ar izturīgiem metāla grābekļiem," iesaka Muceniece. Savukārt lielāko teritoriju sakopšanā talkā var nākt ecēšana vai līdzīga rakstura darbība, kā rezultātā pērnā gadā nenopļauto zāli varētu savākt vienkopus, bet pēc tam aizvākt no lauka.