Speciālistes ieteikumi, kā pareizi dezinficēt siltumnīcu

VAAD Augu aizsardzības departamenta vecākā referente Evelīna Freimane "Tavs Dārzs" atzina, ka vispirms nepieciešams novērtēt siltumīcas kopējo stāvokli, proti, kas ir audzēts, ko audzēs nākamajā sezonā un vai uz augiem ir bijušas slimības vai kaitēkļi. "Ja sezonas laikā siltumnīcā audzētajām kultūrām novērotas slimības, piemēram, Pythium ierosinātas sakņu puves vai citi patogēni, būs nepieciešama rūpīga inventāra mazgāšana un dezinficēšana," uzsver Freimane.

Taujāta par to, kad būtu piemērotākais laiks siltumnīcas dezinfekcijai, speciāliste atzīst, ka to var darīt gan rudenī, gan pavasarī, bet viņa labāk tomēr iesaka to veikt rudenī. "Efektīvāka tīrīšana būs rudenī pēc ražas novākšanas, jo tiks likvidētas ziemošanas vietas gan slimībām, gan kaitēkļiem," skaidro VAAD speciāliste. "Rudenī augu patogēniem vēl ir aktīva vielmaiņa, tādēļ tie ir jutīgāki pret dezinfekciju, vēlāk, augsnei atdziestot un paliekot sausākai, patogēni veido rezistentas struktūras – oosporas, hlamidisporas, ziemotspējīgu micēliju vai sklerocijus." Tāpat viņa uzsver, ka daudz vieglāk ir nepieļaut kaitīgo organismu parādīšanos siltumnīcā, nekā pēc tam tikt no tiem vaļā. "Galvenais – regulāri veikt siltumnīcu dezinfekciju un tīrīšanu laika posmā starp augu audzēšanas cikliem," mudina speciāliste.

Ja rudenī dezinfekcija nav veikta, tad speciāliste norāda, ka to var arī darī pašlaik. "Šobrīd tas būtu pēdējais laiks pirms jaunās sezonas sākuma," piebilst Freimane, "dezinfekcija ir viens no galvenajiem profilakses pasākumiem slimību un kaitēkļu ierobežošanai." Dezinfekcijas līdzekļus siltumnīcām var nopirkt arī veikalos. Kā informē Freimane, tirdzniecības vietās var nopirkt sēra un vara preperātus, kuri ir pierādījuši savu efektivitāti. "Sēru metāla konstrukciju siltumnīcās gan nevajadzētu kvēpināt, jo tas veicinās to bojāšanos," uzsver speciāliste. "Kā arī sēru izmantojot, jālieto aizsargtērps un gāzmaska, jo tā tvaiki ir bīstami cilvēka veselībai."

Kā skaidro VAAD speciāliste, dezinfekcijas procesā ietilpst gan augu atlieku izvākšana, sakņu izrakšana no augsnes, ja audzē augsnē, arī instrumentu, stādu podu un cita aprīkojuma mazgāšana. "Ja siltumnīcai ir betona pamatne un substrāts tiek katru gadu mainīts, dezinfekcija būs vienkāršāka. Tīrīšanu sāk no siltumnīcas augšas virzoties uz leju, nobeigumā notīra arī grīdu un priekštelpas, ja tādas ir," pamāca Freimane. "Ja siltumnīcā ierīkota laistīšanas sistēma (pilienveida cauruļsistēma), arī to nepieciešams iztīrīt no netīrumiem un augu atliekām un apaugumiem (aļģēm)."

Taujāta par augsnes dezinficēšanu ar verdošu ūdeni, speciāliste atzīst, ka šo karsēšanas metodi var izmantot, bet tai ir arī savi mīnusi. "Tomēr ilgstoši nodrošināt pietiekoši augstu temperatūru (+70 grādus pēc Celsija, lai patogēni ietu bojā, mājas apstākļos ir grūti un dārgi," uzsver VAAD speciāliste. "Ļoti ieteicams substrātu mainīt vismaz reizi trijos gados, – tas ir vislabākais paņēmiens slimību ierobežošanā."

Ja arī tev ir kāds interesējošs jautājums par augiem, to stādīšanu vai kopšanas darbiem pavasarī, raksti to komentāru sadaļā vai arī e-pastā: maja@delfi.lv.