Pavasara neatņemama sastāvdaļa ir ne tikai latviešiem ļoti iemīļotā kūlas dedzināšana, bet arī plūdi, kas dažu māju iedzīvotājiem sagādā īstas galvassāpes, jo to īpašums burtiski līgojas viļņos. Kā prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), šogad pavasara pali ir cauri un ūdens līmeņi upēs ir zemi, tāpēc, visticamāk, tie lielu postu nenodarīs. Tomēr Latvijā ir visai daudz vietu, kur mājas uzceltas potenciāli applūstošos apgabalos. Kas jāzina māju saimniekiem, skaidroja "Tava Māja".
"Pavasara pali jau cauri, un, visticamāk, nekādu seku nebūs, jo līmeņi upēs ir visai zemi, turklāt nav arī sniega, nokrišņu, kas tos varētu radīt," pieļauj LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vadītājs Jānis Šīre. Viņš arī vienlaikus atgādina, ka Latvijā par plūdus izraisošiem faktoriem uzskata ne tikai pavasara palus, bet arī ledus sastrēgumus, kuriem arī šogad ir maza varbūtība. Tāpat par faktoriem uzskata stipra vēja radītos uzplūdus upju grīvās, kad vējš sadzen jūras ūdeni un apgrūtina ūdens tecēšanu upju grīvās, kā arī lietavu izraisītos plūdus. "Pēdējie divi ir grūtāk paredzami," piebilst speciālists, "taču vējaināka sezona tomēr ir rudens, savukārt stiprs lietus, nokrišņi var būt visu cauru gadu un tas var nebūt obligāti saistīts ar kādu konkrētu vietu, piemēram, plūdi Latgalē 2017. gadā".
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Ieva Upīte uzsver, ka šogad palu periodam prognozētie maksimālie ūdens līmeņi ir salīdzinoši zemi. "Ja marta mēnesī nebūs intensīvu nokrišņu, tad arī plūdu, visticamāk, nebūs," norāda Upīte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
