10 jautājumi un atbildes par dārznieka 'melno zeltu'
Foto: Shutterstock
Gandrīz katrs dārza draugs ir kompostējis augu atliekas un nezāles, pēc kāda laika iegūstot labu mēslojumu. Un gandrīz katrs sevi uzskata par ekspertu šajā jautājumā. Organisko atkritumu trūdēšana ir dabīgs, bet ne tik spontāns process, tāpēc šajā rakstā pievērsīšu uzmanību šķietamiem sīkumiem, kas vēlāk būtiski ietekmēs iegūtā komposta vērtību.

Lai veidotos komposts, tam vajadzīgs izejmateriāls un faktori, kas nodrošina kompostēšanas procesu.

Sākumā jāizvēlas komposta kaudzes vieta un veids. Vēl joprojām sastopami dārznieki, kas izravēto nezāli met pie žoga. Rezultātā pie žoga veidojas ļoti auglīga augsnes kārta, kur tā vien gribas iestādīt avenes. Tā darīt nevajadzētu, jo šādā stādījumā avenes kopt būs apgrūtinoši, turklāt tur izveidojies komposts neatgriezeniski bojās žogu, arī metāla. Kaudzei var izvēlēties speciāli veidotu kasti (stacionāru vai pārvietojamu) vai norobežojumu. Labāk vairākas kastes, lai no vienas varētu ņemt gatavu kompostu, kamēr pārējās noris kompostēšanas process. Ja nav īpašu estētisku prasību, var rīkoties vienkāršāk. Izvēlas viszemāko vietu dārzā, kuru vajadzētu aizpildīt, iedzen četrus mietus, apliek apkārt visparastāko žoga sietu. Kad komposts izveidojies, konstrukciju noņem, kompostu izlīdzina turpat. Skats gan nebūs pievilcīgs, bet atvieglos lielos pārvietošanas darbus. Ja kaudze atradīsies saulainā un/vai vējainā vietā, tā vairāk būs pakļauta izžūšanas procesam, līdz ar to biežāk jālaista. Lai kur atrastos komposta kaudze, tai jābūt ērti pieejamai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!