Aprīļa izskaņa asociējas ne tikai ar ziedoni, bet arī ar Lielo talku, kad cilvēki Latvijas malu malās talko, lai ne tikai sakoptu savas mājas apkārtni, bet arī vienotos kopīgā pasākumā, lai sapostu vai labiekārtotu kādu novārtā atstātu vietu vai uzpucētu sabiedriskās iestādes apkārtni. Vēsturiskas liecības par talkošanu senāk saglabājušās ne tikai no cilvēku stāstiem, bet arī video fragmentos un fotogrāfijās, kuras Lielās talkas gaidās publicējis Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA).
Latvijas Nacionālais arhīvs sniedzis nelielu ieskatu arī Lielās talkas arheoloģijā. Piemēram, LNA vēsta, ka Latvijā par vienu no vecākajām talkām uzskata līdumu līšanas talkas. Tāpat regulāri talkas tika rīkotas pie būvdarbiem, siena pļaujām, kartupeļu rakšanas, mēslu ārdīšanas un akmeņu lasīšanas.
Kā atzīmē LNA, 20. gadsimtā plaši izplatītas bija arī labības kulšanas talkas, jo kuļmašīnas izmantošanai vajadzēja vairāk darbaroku, nekā bija vienā lauku saimniecībā. Tāpat savā ziņā par talkām var saukt arī Meža dienas, kuras no 1930. gada pavasara plaši rīkoja un arvien rīko visā Latvijā. LNA arī atgādina, ka pēc Otrā pasaules kara Latvijā, tāpat kā visā Padomju Savienībā, katru gadu aprīlī organizēja valsts mēroga sestdienas talkas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
