Aprīlis jau šobrīd atzīts par sausāko meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Arī savā saimniecībā Gramzdā Narvils par to pārliecinājies, – līdz šim tur lijis tik maz, ka, parēķinot skaitļos, lietus bijis vien trīs litri uz kvadrātmetru jeb 30 tonnas uz hektāru. Kopumā līdzīga situācija ir arī pārējā Latvijā, sausums aizvien pastiprinās, radot iesētajiem un iestādītajiem augiem lielu stresu.
Eksperts apkopojis faktorus, kas pastiprina salnu potenciālo bīstamību:
- Ļoti siltais laiks paātrinājis visu augu attīstību, un dārzos ir vērojama reta parādība, kad vienlaicīgi zied ļoti daudzas kultūras – ogulāji (ērkšķogas, jāņogas, upenes), sausserži, plūmes, ķirši – skābie un saldie, sāk ziedēt bumbieres, ābeles pumpuros. Tas nozīmē, ka salnas var nodarīt īpaši plašus postījumus;
- Tik strauja augu attīstība un vienlaikus sausums rada problēmas ar barības vielu nodrošinājumu, tādēļ augu resursi ir krietni patērēti, paaugstinot iespējamos riskus;
- Atklātā lauka platībās risku rada situācija, ka daudzviet augi ir dīgšanas stadijā, kad jebkura kultūra ir īpaši jutīga pret salnām – apsalt var pat aukstumizturīgās kultūras;
- Riskam pakļautas ir arī nesen izstādītās kultūras, īpaši – nenorūdītie stādi un kailsakņu stādi;
- Kopējo situāciju pasliktina daudzviet vērojamie spēcīgie vēji, kas pastiprināti izžāvē augsni.
Kā rīkoties? Daudz nosaka tas, kādas tieši kultūras jāsargā, bet galvenais – kādās platībās. Ja nav resursu pasargāt visu, jāizvēlas salnu riskam visvairāk pakļautās sugas, piemēram, ķirbjaugi, tomāti, paprika, baklažāni, visi dēsti, podu kultūras.
Daži praktiski ieteikumi, kā mazināt salnu ietekmi:
- Laistīšana. Šobrīd ūdens izmantošanu ierobežo tas, ka daudzviet tas jau sāk aptrūkties. Tomēr, ja ūdens pieejams, augsne jāsalaista, vismaz 10 mm vai 10 l/m2, ūdens spēj labi saistīt siltumu. Tā kā dienas ir siltas, tad – jo vairāk ūdens, jo vairāk siltuma tiks saistīts. Sausumā augi noteikti cietīs vairāk. Augu apsmidzināšana ar smidzinātājiem īsi pirms salnas sākšanās īpaši ieteicama augļu dārzos. Aplaistīšana ar ūdeni vai apsmidzināšana der salnas laikā, taču tikai īsu brīdi – līdz saules lēktam. Cik paspēs tādā veidā augus nolaistīt vai nosmidzināt, tik arī tie būs pasargāti. Saulei apspīdot augus, sāksies šūnu bojājumi, ko rada temperatūras svārstības.
- Dūmošana. To vairāk praktizē augļu dārzos, taču problēmu rada fakts, ka nekad nevar paredzēt gaisa plūsmas salnu periodā. Vēja virziens naktī un no rīta var atšķirties no tā, kāds tas bijis vakarā. Tādēļ var nākties ugunskurus veidot visapkārt dārzam.
- Augu imūnsistēmas augu preparāti. Izmantojami uz augu bāzes jūras zāļu vai citas organiskas izcelsmes veidoti preparāti – augu augšanas veicinātāji.
- Agrotīkls. Var pielietot kā atklātā laukā, tā segtās platībās. Segumu var likt vairākās kārtās. Maziem un vārīgiem augiem, lai atstātu nelielu telpu virs tiem, vēlams tīklu likt uz kādām stutēm. Vēl šo segumu jau salnas laikā var apsmidzināt ar ūdeni, – sasalstot izveidosies ledus garoza, kas labāk pasargās augus pat pie -4 līdz -6 pēc Celsija lielas salnas.
- Ūdens konteineri. Siltumnīcās ieteicams turēt konteinerus ar ūdeni, – dienā uzsilušais ūdens atdos siltumu naktī. Mazās siltumnīcās var izmantot pretsalnu sveces, traukus ar karstu ūdeni. Palīdzēt var arī uzkarsēti akmeņi.
- Niedru segas. Lai arī tās izmanto dekoratīviem nolūkiem, tās ir labs līdzeklis pret salnām, apsedzot, piemēram, lecektis.
- Citi līdzekļi. Augu apsegšanai siltumnīcā var izmantot arī vecu apģērbu, savukārt maziem augiem var uzlikt nogrieztas PET piecu litru pudeles.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
