Dārza kari: ko darīt ar čūsku – apkarot vai sadzīvot?

Kā portālam "Tavs Dārzs" atklāj Dreijers, par cilvēka dārza eksistenci čūska neko nezina un tāpēc arī tā nav lietas kursā, ka ir tur nevēlama. "Vienkārši cilvēka dārzs ietilpst tai dabas teritorijā, kas ir čūskai piemērota. Ja dārzs ir ūdensteču vai ūdenstilpju tuvumā, tad tur, visticamāk, tiks sastapts zalktis. Ja dārzs būs sila, purva, kāpu, kailciršu vai citu nenoēnotu, gaišu un sausu vietu tuvumā, tad dārzā varētu sastapt arī odzi. Trešā Latvijā sastopamā čūsku suga – gludenā čūska – dārzos neparādīsies, jo ir ļoti reta, sastopama dabas aizsargājamās teritorijās, kas ir patālu no cilvēka apdzīvotām vietām."

Eksperts uzsver, ka čūska cilvēka dārzu uztver kā daļu no savas dzīves telpas. Tāpat Dreijers norāda, ka vēl dārzos var parādīties arī dzīvnieks, ko daudzi cilvēki uzskata par čūsku, bet kas ir pilnīgi nekaitīga bezkāju ķirzaka, proti, glodene.

"Ar čūsku dārzā neko nav jādara," iesaka zoologs. "Dārzs tai ir gadījies vienkārši pa ceļam, lienot savās ikdienas čūskas gaitās. Ja ir sanācis sastapties ar čūsku, tad labākais, ko cilvēks var darīt, – lēnām, mierīgām kustībām atkāpties un dot iespēju čūskai aizbēgt. Čūskām nepatīk satikties ar liela izmēra dzīvniekiem kā cilvēks un, pamanot tādas radības tuvošanos, rāpulis cenšas noslēpties.

Viņš teic – kā slēptuves čūskas izmanto, piemēram, pamestas grauzēju alas, dažādus priekšmetus, kas atrodas uz zemes. "Čūskām no rīta un pēcpusdienā patīk sauļoties – uzsildīt saulē savu ķermeni. Šai laikā viņas nepriecājas par traucējumiem, un tam nolūkam izvēlas pēc iespējas mierīgāku vietu. Līdz ar to, ja cilvēks dārzā saimniekos no rīta līdz vakaram, tad čūska izvairīsies no līšanas šai teritorijā – par daudz stresa," norāda Dreijers.

Tāpat uz odzes klātbūtni dārzā var arī skatīties pozitīvi, skaidro eksperts. "Odze pamatā barojas ar grauzējiem – pelēm, žurkām un strupastiem. Ir čūska, tātad mazāk grauzēju, līdz ar to mazāk sagrauztu un bojātu burkānu. Rezultātā ieguvums ir dārza īpašniekam," norāda Dreijers.