'No rīta mēs padevāmies'. Maija salnas bijušas pārāk bargas  (4)

Maija skarbās salnas nav saudzējušas arī "Daugmales liliju" liliju un dienliliju selekcionāra Gunta Granta lolotos augus. "Salnās visai spēcīgi apsala smaržīgās lilijas, nesmaržīgās nav cietušas." Viņš arī atzīst, ka katru gadu tā nenotiek. To apstiprina arī "Skāduļu" saimniece.

"Tā nebija salna, tas bija reāls sals," uzsver vīnkoku audzētāja. Cīņā pret salnu vīnkoku platības naktī dūmotas ar svecēm, jo laistīšanas metode tik lieliem laukiem nebija iespējama. "Vakarā izskatījās cerīgi, bet dūmi nespēj to izdarīt, salna ir daudz spēcīgāka. Mēs no rīta padevāmies," neslēpj Drēviņa. Cik pērn viņu dārzā bijusi lieliska vīnkoku raža – pat no vienas šķirnes dabūtas divas ražas un cukura līmenis ogās pērn pārsniedzis pat vispārdrošākās prognozes, tik šogad maija sākums ieskicējis dārzos bēdīgu ainu un licis zaudēt cerības uz gaidāmo ražu šajā sezonā.

"Vīnkoki ir ļoti cietuši," sarunā neslēpj Drēviņa. Bargajās maija salnās nosaluši pat tie vīnkoki, kas auguši šķietami pasargātā un drošā vietā – pie ēku sienām, skāde nodarīta arī vīnkokiem atklātā laukā un tiem, kas bijuši satīti plēvē. "Tik traki nav bijis. Mums ir ļoti lieli zaudējumi. Jākopj vienu gadu augi par paldies," tā par salnām pēdējo gadu laikā teic pieredzes bagātā audzētāja, kura arī uzskata, ka valdībai jābūt ne tikai labvēlīgai pret graudkopjiem kompensāciju izmaksās, kad tos skārusi skāde, bet kompensācijas arī jāpiešķir augļkopjiem un stādaudzētājiem.

Tomēr ne viss pēc salnām ir melnās krāsās tīts, jo tie vīnkoki, kas bijuši ar maziem pumpuriņiem, kuri salnās apsaluši, pašlaik dzen ārā jaunas atvases. Tāpat izdevies pasargāt vīnkokus, kuri bija piesegti ar smilti, kas vēl nebija noņemta nost. Pirms pāris dienām audzētāja noņēmusi smilšu kārtu un secinājusi, ka vīnkoks vēl nemaz nebija pamodies. "Mēs pasargājām ar to, ka vēlāk noņēmām smiltis," skaidro audzētāja.

Ja kāds vēlas lemt par labu vīnkokiem dārzā, Jana Drēviņa iesaka izvēlēties dažādus vīnogu stādus, proti, salnās izturīgākus vai tādus, kas vēlāk plauks. Tāpat vēlams izvēlēties dažādas audzēšanas vietas, ne tikai visus augus sastādīt atklātā laukā. Šajā rakstā uzskaitītas populāras vīnogu šķirnes, kas lieliski aug arī Latvijā.

Dārzkopju izmisīgās pūles maija pirmajā dekādē pasargāt augļudārzus un ogulājus no sala ne visur devušas cerēto efektu un augi krietni vien cietuši, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils, kurš piebilst, ka patiesā sala ietekme augļudārzos būs skaidra pēc divām, trijām nedēļām, kad augi dārzā jau skaidri parādīs, cik ogu un augļu aizmetņu būs to zaros. Arī Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) pārstāve Renāte Kajaka uzsver – šobrīd var izteikt tikai uz novērojumiem balstītus minējumus, turklāt ir pāragri spriest par kaitējuma apjomu un to, cik lielus ražas zaudējumus salna būs nesusi Latvijas augļkopjiem.

Kā informē Kajaka, Alūksnes pusē audzētāji ziņojuši par stipri cietušiem jāņogu, upeņu, ērkšķogu un ķiršu stādījumiem, jo vietām sals sasniedzis pat -10 grādus pēc Celsija, Valgundē sals bijis -5 grādi, turpretī Saldus pusē temperatūra noslīdējusi līdz -4 grādiem pēc Celsija. Turklāt audzētāji uzskata, ka patieso situāciju varēs novērtēt tikai ap 15. jūniju. Savukārt krūmmelleņu audzētājs Lauberes pagastā LAA ziņojis par -7 grādus lielu salu. LAA apgalvo, ka, neskatoties uz dažādu tehnoloģiju izmantošanu salnas ietekmes mazināšanai, piemēram, dūmu svecēm, siena ruļļu dedzināšanu un citām metodēm, ražas zudumi būs. Piemēram, Kaigu purvā temperatūra noslīdējusi līdz -4 grādiem pēc Celsija, un arī šeit, pēc LAA teiktā, krūmmellenes ir cietušas – visi atvērušies ziedi ir nosaluši, neskatoties uz pretsalnas smidzināšanu.

"No salnām vairāk vai mazāk cieta visas kultūras, kuras ziedēja vai tikko bija beigušas ziedēt, kam bija aizmetušies augļi," norāda arī LAA pārstāve. "Jāuzsver, ka ražas apjoma zudumi ir atkarīgi no Latvijas reģiona, kur, iespējams, kāda kultūra būs paspējusi tik laicīgi noziedēt pirms salnām, ka zaudējumi būs nelieli. Tāpat jāņem vērā dažādām kultūrām, dažādām šķirnēm atšķirīgās attīstības pakāpes – vienām šķirnēm/kultūrām esot ziedos, citas būs jau noziedējušas vai būs tikai pumpuros."

Kā stāsta dārzkopības eksperts, salna apskādējusi atsevišķās vietās ziedlapiņas, tomēr ir arī labas ziņas – tieši ābeles cietušas vismazāk, jo to ziedi sala laikā lielākoties bija pumpuru stadijā. Salnās ir cietušas arī bumbieres, bet, kā norāda Narvils, ne tik daudz, lai sala ietekme būtu izteikti jūtama, ko gan nevar sacīt par mājas plūmēm, skābajiem un saldajiem ķiršiem, kuri cietuši teju katrā dārzā, jo bija pašā pilnziedā. Krūmmellenes, kuru ziedpumpuru ziedēšana tikko kā sākusies, arī var būt cietušas bargajās salnās. Salnas īpaši nesaudzē arī tos augus, kuru platības atrodas purvos, tostarp arī dzērvenes.

"Bēdīgi, jo sevišķi Austrumlatvijā, izskatās vīnogulāji," atzīst Narvils. "Vīnogas šogad būs daudz lielāks retums, jo cieta kā pumpuri, tā plaukt sākušās lapas. Salnas apbēdināja arī daudzus eksotikas mīļotājus – apsaluši valrieksti, zīdkoki un vēl citi, taču var cerēt, ka tie ataugs no snaudpumpuriem." Savukārt kultūras, kuras zied vēlāk, cietušas minimāli. Dārzkopības eksperts arī aicina nebrīnieties par augu lapām, kurām var būt vērojamas dažāda rakstura deformācijas. "Tā ir aukstuma ietekme, un nākamās lapas jau plauks normāli," mierina speciālists.

Narvils arī ieskicē, ka daudz lielākam riskam bija pakļauti ogulāji, piemēram, upenes, jāņogas un ērkšķogas, jo tās atrodas daudz tuvāk augsnes virskārtai, kur salnas bija spēcīgākas nekā pāris metru augstumā. "Ja, pieskaroties ogulāju ķekariem, tie pilnībā nobirst, ir skaidrs, ka šogad ogu nebūs nemaz. Savukārt, ja salna bijusi vidēji stipra, ziediņi pēc laika izskatās kā izvārīti, pēc skata caurspīdīgi. Arī tad ogu nebūs," skaidro LLKC eksperts. Savukārt LAA pārstāve norāda, ka vislielāko postu salna nodarījusi ērkšķogām un jāņogām. LAA novērojusi arī postījumus lauka zemenēm, kurām cietuši agrīno ziedu šķirņu ziedi. Tāpat LAA pieļauj, ka zināmi bojājumi var būt arī ziediem, kas atvērušies zemenēm audzēšanas sistēmās, kas pasteidzina ražas ieguvi, ja segumi nebija līdzējuši mazināt salnas ietekmi.

LAA pārstāve, atsaucoties uz Dārzkopības institūta speciālistiem, vēsta, ka Dobelē salnās ir cietuši augļkoki un krūmogulāji, bet nevar apgalvot par 100% bojājumiem šiem kultūraugiem. Salna, iespējams, varētu atstāt ietekmi arī uz augļu kvalitāti, jo var būt novērojami augļi ar rūsinājumu vai nepilnīgi attīstījušies augļi. Kā skaidro Kajaka, šobrīd svarīgākais pasargāt atlikušo no kaitēkļu un slimību postījumiem, tāpat arī augus stiprināt ar lapu mēslojumu, apūdeņot, lai mazinātu sausuma efektu.

"Pēdējos gados novērojamās klimata pārmaiņas ārkārtīgi ietekmē tieši ilggadīgo stādījumu jeb augļkopības nozari," piebilst Kajaka, "tāpēc ārkārtīgi svarīgi, lai visiem augļkopjiem būtu iespēja ierīkot laistīšanas un pretsalnas aizsardzības sistēmas. Šķiet, arī Eiropas Savienība noprot klimata izmaiņu svarīgumu un nākamajā KLP (kopējās lauksaimniecības plānošanas) periodā tiks pievērsta lielāka uzmanība vides un klimata jautājumiem."

Taujāts par to, kā atpazīt salnas radītās sekas dārzā, Narvils skaidro – spēcīgā salnā ziedi nobirst ar visiem ziedkātiem. Savukārt, ja tā ir nedaudz vājāka, izsalst tikai drīksna (ziedu vidiņš paliek melns). Viņš arī mudina nesatraukties, ja kāda no pazīmēm novērota dārzā, jo tas uzreiz nenozīmē, ka plūmju un ķiršu būs būtiski mazāk. "Sala laikā nozīme bija ne tikai reģionam, bet arī konkrētā dārza vietai. Ne velti pirms dārza ierīkošanas parasti izvērtē vietas piemērotību. Nepiemērotās vietās, kur nav vējlaužu un kur no augstākām vietām saplūst aukstais gaiss, bojājumi ir lielāki," norāda Narvils.

"Pēdējos piecos gados šīs salnas ir vienas no stiprākajām," sarunā ar "Tavs Dārzs" atzīst Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) klimatologs Edgars Maļinovskis. Viņš stāsta, ka vēl ļoti bargas salnas bijušas 2000. gadā – tolaik tās ilga četras līdz 9 naktis, vietām pat 12 naktis. Augsnes virskārtā minimālā gaisa temperatūra bijusi -5, -3 grādi pēc Celsija, bet zāles virskārtā, kur minimālā temperatūra parasti ir viszemākā, Latvijas austrumos bijuši -11 grādi pēc Celsija.

Runājot par šo pavasari, Maļinovskis norāda, ka zemākā gaisa temperatūra reģistrēta 6. maijā Madonā. Tur augsnes virskārtā reģistrēti -4,8 grādi, bet zāles virskārtā temperatūra noteikti bijusi vēl zemāka. Kā skaidro klimatologs, pašlaik ir grūti pateikt, vai maija beigās un jūnija sākumā būs tikpat bargas salnas, kas dārzkopjus pārsteidza maija sākumā.

Kā liecina LVĢMC informācija, brīvdienās Latvijā ieplūdīs vasarīgi silts gaiss, spīdēs saule, bet termometra stabiņš sasniegs pat +25 grādu atzīmi. Savukārt tuvākajās divās naktīs vietām valstī –galvenokārt ziemeļaustrumu novados – vēl gaidāma neliela salna zāles augstumā.