Taizeme ir viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem Dienvidaustrumāzijā, un pēc šīs valsts Tūrisma pārvaldes sniegtajiem datiem pērn to apmeklējuši 37 miljoni tūristu, bet šogad tiek gaidīts jau vairāk nekā 41 miljons tūristu. Pērn Taizemē pabijuši arī vairāk nekā 10 tūkstoši ceļotāju no Latvijas, liecina šīs valsts robežsardzes dati. “Delfi” bija iespēja apmeklēt lielāko šīs valsts tūrisma biznesa pasākumu “Thailand Travel Mart Plus (TTM+) 2019”, kas notiek jau kopš 2001. gada, un šogad otro reizi tas tika organizēts populārajā kūrortpilsētā Pataijā, pulcējot tūrisma biznesā iesaistītos gan no visas Taizemes, gan valstīm visā pasaulē, no kurām ceļotāji labprāt dodas uz kādreizējo Siāmu.
Līdzīgi kā citur pasaulē, arī Taizeme saskaras ar problēmu, ka lielākā daļa tūristu dodas uz lielajiem, populārajiem apskates objektiem – Bankoku, Pataiju, Puketu un tamlīdzīgi, radot pārslodzi un cilvēku pūļus, savukārt citas skaistas vietas, kas arī varētu uzņemt viesus, paliek novārtā. Tā nu šogad Taizemes Tūrisma pārvalde (Tourism Authority of Thailand, TAT) prezentēja stratēģiju, kas paredz attīstīt arī mazākos un reģionālos tūrisma objektus, mudinot tūristus nokāpt no ierastajām takām un atklāt ko jaunu. Kā pastāstīja Taizemes Tūrisma pārvaldes pārstāve Eiropā, Āfrikā un Tuvajos Austrumos Suprane Pongpata (Supranee Pongpat), liela daļa Taizemes viesu šeit atgriežas vēlreiz un tādēļ ir ieinteresēti apskatīt ko jaunu. "Eiropa ir mūsu sens draugs, un mēs ļoti gaidām tūristus no Eiropas. Tie ir vērtīgākie tūristi, kas šeit plāno iztērēt daudz naudas un atpūsties, bet viņi vēlas arī augstus standartus. Mūsu dati rāda, ka daudzi atgriežas šeit otru un trešo reizi, tāpēc ir svarīgi piedāvāt ko jaunu un neredzētu."
Jautāta, vai šiem objektiem un vietām, ko plānots izcelt, ir pietiekama infrastruktūra, viņa atzīst, ka tā ir problēma, pie kā tiek strādāts, jo pagaidām tiešām var būt problēmas attālākos reģionos, tomēr lielākoties tūrisma infrastruktūra ir attīstīta visā valstī.
Savukārt TAT pārstāvniecības Stokholmā vadītāja Eurblarpa Sriphiromja (Eurblarp Sriphiromya), kas atbildīga arī par Baltijas valstu tirgu, stāsta, ka, lai gūtu panākumus Ziemeļeiropā, plānots pēc iespējas izmantot digitālās platformas, jo šī reģiona ceļotāju īpatnība ir tā, ka gandrīz 80% no tiem ir individuālie ceļotāji, kas paši labprāt izmanto tehnoloģiju sniegtās iespējas, lai rezervētu un plānotu atpūtu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
