Dūmu detektoru esamību VUGD vispirms pārbaudīs mājokļos, par kuriem saņemtas sūdzības vai tajos notikuši ugunsgrēki

No nākamā gada 1. janvāra gan privātmājās, gan dzīvokļos būs jābūt uzstādītiem autonomiem ugunsgrēka detektoriem, kas reaģē uz dūmiem, bet privātmājas papildus jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu.

VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš uzsvēra, ka ugunsdrošība ir ļoti būtiska sabiedrības ikdienā, jo ikvienu cilvēku var piemeklēt ugunsnelaime, kad īsā laikā tiek zaudēta ne tikai visa mājokļa iedzīve, bet nereti arī cilvēka dzīvība. "Pāris desmitu eiro ieguldījums var izglābt daudzas dzīvības," uzsvēra Āboliņš, aicinot negaidīt 2020. gada sākumu un jau tagad parūpēties par ugunsdrošību – uzstādīt dūmu detektoru un iegādāties ugunsdzēsības aparātu savam mājoklim.

VUGD rīcībā esošā statistika liecina, ka lielākajā daļā gadījumu, kad ugunsgrēkos gāja bojā vai cieta cilvēki, dūmu detektori nebija uzstādīti. VUGD aicina neatlikt rūpes par savu un līdzcilvēku drošību, kā arī būt līdzatbildīgiem, jo katra paša spēkos ir gādāt par ugunsdrošību mājoklī, piemēram, uzstādot dūmu detektoru, kas ar spalgu skaņas signālu vēstīs par radušos sadūmojumu un ļaus laikus atstāt bīstamās telpas, saudzējot veselību vai pat dzīvību.

Ārvalstu pieredze liecina, ka dūmu detektoru uzstādīšana mājokļos līdz pat 75% samazina ugunsgrēkos bojā gājušo skaitu. Viena no valstīm, kur šāda prasība ir pierādījusi savu efektivitāti un ievērojami samazinājusi bojā gājušo skaitu, ir Igaunija.

Autonoms ugunsgrēka detektors, kas reaģē uz dūmiem, ir neliela ierīce, kas patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka faktorus – dūmu koncentrāciju, siltumu – un par to ar 80 decibelu skaņas signālu aptuveni pusstundu nepārtraukti brīdināt mājokļa iemītniekus.

Dūmu detektors ir nopērkams dažādās tirdzniecības vietās. Uz tā korpusa ir jābūt CE marķējumam un informācijai par detektora atbilstību Eiropas standartam EN 14604. Detektora uzstādīšana ir salīdzinoši vienkārša – to piestiprina pie griestiem ar komplektā pievienotām skrūvēm vai abpusējo līmlenti.

VUGD norādīja, ka dzīvokļos jāuzstāda vismaz vienu dūmu detektoru, bet privātmājā tas jāuzstāda katrā ēkas stāvā. Detektoru jāizvieto pie griestiem telpās, kurās pārsvarā guļ vai uzturas mājokļa iemītnieki. Autonomie ugunsgrēka detektori darbojas uz baterijām, tādēļ būs nepieciešams laikus nomainīt bateriju, par ko atgādinās arī pats detektors, raidot īsus skaņas signālus, kā arī ik pa laikam ar kontroles pogu pārbaudīt detektora darbspēju.

Savukārt ugunsdzēsības aparāts privātmājā lieti noderēs neliela ugunsgrēka dzēšanai tā aizdegšanās sākuma stadijā. Ugunsdzēsības aparātu drīkst izmantot tikai tad, ja dzēšana nerada draudus veselībai un dzīvībai. Ja notikusi ugunsnelaime, jāizvērtē situācija, lai neapdraudētu sevi, bet nekavējoties jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jāizsauc ugunsdzēsēji glābēji, atgādināja Palkavniece.

Iegādājoties ugunsdzēsības aparātu, jāpievērš uzmanību tam, lai uz tā korpusa būtu iestrādāts (iespiests) individuālais vai partijas numurs un CE atbilstības marķējums. Ugunsdzēsības aparāta dzēstspējai jābūt vismaz 21A 113B (kur skaitlis nozīmē, cik lielu ugunsgrēku iespējams nodzēst, bet burts ugunsgrēka klasi: A - kad deg cieti, organiskas izcelsmes materiāli, B – kad deg šķidrumi, kūstoši cieti priekšmeti).

Uzturot ugunsdzēsības aparātu, mājas saimniekam būs jāveic vizuālā apskate (vai aparāts nav bojāts un ir atbilstošs spiediena rādījums), bet tehniskā apkope jāveic sertificētos apkopes punktos saskaņā ar ražotāja noteikto termiņu vai arī, ja termiņš nav noteikts, tad reizi piecos gados.

Ugunsdrošības noteikumu prasības nav izstrādātas ar mērķi sodīt cilvēkus, uzsvēra VUGD. Noteikumos ir iekļauti ugunsdrošības pasākumi, kuru ievērošana palīdzēs izvairīties no ugunsnelaimes vai mazināt tās ietekmi.

VUGD neplāno pārbaudīt katru mājokli. Prioritāri pārbaudes dienests veiks tajos mājokļos, par kuriem tiks saņemti iesniegumi vai sūdzības vai būs notikuši ugunsgrēki. Iespēju robežās tiks veikta arī dzīvojamā sektora apsekošana un pārbaudīta ne tikai dūmu detektoru esamība, bet arī pārējo ugunsdrošības prasību ievērošana mājokļos un koplietošanas telpās. Dzīvojamā sektora pārbaudes nebūs nekas jauns un katru gadu tādas jau notiek un notiks arī turpmāk, sacīja Palkavniece.

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants nosaka, ka par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro.