Eksperimenti Rīgas parkos un puķudobēs – no liniem līdz Āfrikas agapantam

Vaikulis skaidro, ka galvaspilsētas uzņēmums "Rīgas meži" rūpējas par pilsētas mežiem, Mežaparku un Rīgas dārziem, parkiem, skvēriem un alejām. "Atbilstoši Zaļo pilsētu indeksam, kurā tiek objektīvi aprēķināta pilsētas zaļās zonas platība uz vienu iedzīvotāju un kvalitatīvi rādītāji, OECD dalībvalstu vidū Latvijas galvaspilsēta Rīga ir atzīta par 10. zaļāko pilsētu pasaulē, uz ekotūrismu orientētu ceļotāju vidū konkurējot ar pasaules nozīmīgākajiem tūrisma galamērķiem. Augstāko novērtējumu, ierindojoties piektajā pozīcijā, Rīga sasniegusi par tās mežu ekoloģisko vērtību un platību uz vienu iedzīvotāju. Taču uzskatāmākais darba rezultāts ir tieši krāšņie Rīgas parki, kas faktiski kļuvuši par pilsētas vizītkarti un Rīgas atpazīšanas zīmi gan pašiem rīdziniekiem, gan pašmāju apceļotājiem, gan ārvalstu tūristiem."

Kopumā SIA "Rīgas meži" daļas "Dārzi un parki" pārziņā Rīgā ir 116 teritorijas vairāk nekā 300 hektāru platībā. Ar Rīgas apstādījumos esošo celiņu, zālienu, bērnu rotaļlaukumu uzturēšanu un kopšanu, ziedu stādījumu plānošanu, ierīkošanu un kopšanu nodarbojas ap 100 atbildīgo speciālistu. Vasaras puķu dobju kopšanā veģetācijas periodā tieši iesaistīti aptuveni 40 darbinieku – ne tikai dārznieki, bet arī dārznieku palīgi, tehniskie darbinieki un speciālisti.

"Gada sākumu par Rīgas parkiem atbildīgie darbinieki sagaidīja ar bažām par to, kā izdosies aizvadīt šo gadu, jo no pilsētas domes saņemtā ziņa – uz pusi samazināta pašvaldības dotācija dārzu un parku uzturēšanai – varēja likt atteikties no daudzu pilsētvides uzlabošanas plānu realizācijas," informē Vaikulis. "Taču ziedu dobes jau saplānotas, ziedaugu un to kopšanas līdzekļu iepirkumi veikti savlaicīgi, piegādes līgumi noslēgti, un to neizpilde draudētu ar finansiālām sankcijām."

"Palielinot līdzmaksājuma daļu no "Rīgas meži" saimnieciskās darbības ieņēmumiem un pārskatot atsevišķas izdevumu pozīcijas, pašvaldības finansējuma samazināšana uz kopšanas kvalitāti neatstāja negatīvu iespaidu, tieši otrādi – Rīgas dārzi un parki piedzīvoja negaidītas, galvenokārt ļoti pozitīvi novērtētas pārvērtības," tā Vaikulis.

"Šogad centra vasaras puķu dobes veidotas lakoniskākās formās, bet ar lielu sugu un šķirņu dažādību," stāsta Vaikulis. "Piemēram, Operas dobē sastādīti 25 dažādu veidu augi. Dārzu mākslā mode mainās un grūti kopjamos ornamentus, kas teju ik pārdienu jācērp, lai noturētu vietā, nomainīja formu un faktūru saspēle."

Netradicionāla ir ne tikai vasaras puķu dobe pie Operas. "Esam atteikušies no paklājdobēm un iedvesmojāmies no dabas arī citviet. Dobes Elizabetes ielas un Brīvības bulvāra krustojumā, iepretim viesnīcai "Radisson Blu Latvija", Bastejkalnā, Zemitāna laukumā, Uzvaras parkā, Esplanādē, Vērmanes dārzā, pie Brīvības pieminekļa un daudzviet citur ir faktūrām, dimensijām un toņiem bagātas." Tāpat Vaikulis stāsta, ka dobēs tiek stādītas arī eksotisku puķu šķirnes, piemēram, Āfrikas agapants, kas brīvā dabā sastopams Atlantijas okeāna salās – Madeirā un Kanāriju salās, Purpursarkanās skabiozas un citas.

"Bet par eksperimentu var uzskatīt arī Latvijas tradicionālo augu, kādus esam pieraduši redzēt lauku sētās, mazdārziņos vai lauku pļavās, ienākšanu Rīgas apstādījumos," turpina Vaikulis. "Tādēļ nebrīnieties, ja ziedu dobē ieraudzīsiet dārza dilles vai tās dekoratīvos radiniekus – smaržīgās dilles un zilo rudzupuķu šķirnes."

"Aizvien biežāk gan mūsu pašu darbinieki, gan dārzkopības profesionāļi, gan parku apmeklētāji rosinājuši, lai pilsētas parkos ienāk lauku daba. Sadarbībā ar Latvijas dabas fondu šogad Uzvaras parkā iesēti lini un griķi. Bites un kamenes ir sajūsmā par griķu nektāru, pilsētnieki var paskrubināt griķu sēkliņas un uzzināt, kā izskatās vissenākais šķiedraugs – lini." Vaikulis teic, ka šogad ar smaržu un krāšņumu priecē rozārijs Vērmanes dārzā.

Katru gadu jūlijā Rīgas parku dārznieki kopā ar vadošajiem ainavu arhitektiem, stādu piegādātājiem, kolēģiem no citām Rīgas domes institūcijām un citām pilsētām dodas vērtēt vasaras puķu dobes, informē Vaikulis. "Šogad apgaita "iekrita" vasaras, šķiet, lietainākajā un vēsākajā dienā, bet pat netīkamie laika apstākļi netraucēja ieraudzīt dobju skaistumu."

Viņš arī piebilst, ka laika apstākļi šogad dārzu kopējiem patiešām bija izaicinājums. "Pieredzējām netipiski karstu jūniju – laikā, kad ziedu stādījumi un zāliens pēc iestādīšanas parasti saņēma savu Jāņu lietus devu, šogad tos pārsteidza pilnīgs sausums. Toties parasti siltais un saulainais jūlijs šogad mēģināja uzvarēt nominācijā "Gada oktobris" – bija auksts un lietains. Un ziedi pārprata dabas signālus un reaģēja kā rudenī, tādēļ nācās cīnīties pret puvi un kaitēkļiem."

Šogad, vairāk kā jebkad agrāk, nācies saskarties nevis ar kaitēkļu, bet nelabvēļu uz divām kājām uzbrukumu, stāsta Vaikulis. "Bija ņirdzīgi komentāri gan par neprasmīgu parku kopšanu, gan par neatbilstošām dobju formām, gan aizrādījumi par nepareizu darba organizāciju no cilvēkiem, kam ar dārzkopību attāla saistība. Sociālajos tīklos tika izlikta bilde, kur Uzvaras parka strādnieks laista vasaras puķu dobi lietus laikā, kuru pavadīja gānīšanās par parku kopēju stulbumu. Kāpēc tā? Pārdaugavas iecirkņa dārznieku atbilde bija: "Laistām ar mēslojumu reizi nedēļā. Ar mēslojumu drīkst laistīt tikai jau mitras dobes, tādēļ izmantojām izdevību". Tātad parku apsaimniekotāju rīcība ne tikai nebija stulba, bet liecināja par darbu organizāciju, operativitāti un resursu racionālu izmantošanu."

Viņš arī teic, ka šogad īpaša uzmanība pievērsta koku dižstādu stādīšanai. "Šogad parkos iestādīti vairāk nekā 160 koku. Tas ir vairāk kā citus gadus un daudz vairāk nekā vētru izraisītu lūzumu, bebru nedarbu vai slimību dēļ nācies nocirst. Koku bilance šogad ir absolūti pozitīva."