Pirmdien, 6. augustā, Vecumnieku novadā, netālu no Misas, pie Beibežu ūdens krātuves pazuda Kārļa Taukača mājas mīlulis, draugs un labākais kompanjons pastaigām Sibīrijas haskijs Hasis. Kārlis dzīvnieku reiz izglābis no nelāga likteņa, kad iepriekšējie saimnieki to piesējuši un atstājuši parka biezākajos krūmos.
Katram dzīvniekam ir savs stāsts, arī Hasim tāds ir. Tas sākas ar pamestības sajūtu, bet turpinās ar mīlestību, prieku un īstu suņa laimi. Kārlis piekrita dalīties sava drauga un kompanjona dzīves stāstā arī ar "Mans Draugs" lasītājiem. Lūk, arī Haša stāsts!
"Ģimenē katrs no mums viņā bija saskatījis ko savu, sākot ar kompanjonu pastaigām līdz darba kolēģim un psihologam. Viss aizsākās tālajā 2011. gadā, kad bariņš studentu naktī izdzirdēja palīdzības lūdzošu troksni. Meklējot trokšņa avotu, darbības tālāk risinājās biezā krūmā, parka tālākajā nostūrī, kur nudien neatstāj piesietu suni, lai ieskrietu veikalā, kur nu vēl nakts vidū. Kad pirmo reizi acu skatieni saskārās ar Hasi, viņš visu pateica. Atbrīvojot piesieto dzīvnieku, nebija pat mazākās baiļu sajūtas par to, ko stresā varam viens otram nodarīt, nebija baiļu no kodieniem vai sitieniem. Saskatoties mēs visu sarunājām. Tā pirmo reizi Hasis nonāca mūsu ģimenes lokā. Tā kā dzīvojām dzīvoklī, nevarējām atļauties tāda izmēra suni un sākam meklēt jaunas, labas mājas. Pēc nedēļu ilgas meklēšanas, atradās šķietami saimnieki, jo ejot pa ielu atpazina kādu pāri, kas arī Hasi šķietami bija redzējuši pirms tam. Tā nu suņa izvēles vadīti atdevām pārim dzīvnieku un bijām gandarīti par dīvaino, taču šķietami pareizo izvēli atdot dzīvnieku tam, ko tas atpazīst.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
