Pasakainas vietas pasaulē, kuru šarmu iedragājuši kruīza kuģi un tūristu pūļi

Piedāvājam iepazīties ar septiņām šādām vietām, kas uzskaitītas portālā "Insider".

Kruīza kuģi katru dienu uz populārām apskates vietām nogādā tūkstošiem tūristu vienlaikus. Tas ir neaptverams daudzums neskatoties uz to, cik laba ir apskates objekta infrastruktūra. Postoši ir ne vien milzīgie tūristu pūļi, kas vienlaikus pārpludina kādu vietu, bet arī kuģu degviela, kas piesārņo ostas, jūras un okeānus, kā arī atkritumi, kas no kuģiem nonāk ūdenī. Tāpēc netrūkst vietu, kur tiek pieņemti arvien jauni noteikumi, kas ierobežo kruīza kuģu piestāšanu krastā.

Lūk, daži piemēri par kruīza kuģu un tūristu nodarīto postu un centieniem atjaunot dabas un cilvēku radītās bagātības.

Maljorka 2017. gadā bija otra piesārņotākā Eiropas osta, atpaliekot tikai no Barselonas, raksta "Transport and Environment". Ar kruīza kuģu palīdzību ostas vidē nonākušas 28 tonnas sēra oksīda. Jāpiebilst, ka lielais piesārņojuma apjoms skaidrojams ne vien ar galamērķa popularitāti, bet arī regulējumu, kas neprasa noteiktajā reģionā izmantot videi draudzīgāku degvielu.

2016. gadā Barselonas iedzīvotāji pasaules lielākā kruīza kuģa ierašanos sagaidīja ar protestiem. Demonstranti turēja rokās plakātus ar uzrakstiem "Pietiek masīvā tūrisma! Ieguvumi tikai dažiem, bet izmaksas – visiem" un "Aizstāvēsim savas apkaimes, savu gaisu un veselību". "Transport and Environment" pētījumā Barselona 2017. gadā atzīta par Eiropas piesārņotāko ostu. Tās ūdeņos 2017. gadā kruīza kuģu dēļ nonākušas 32 tonnas sēra oksīda.

Pašlaik notiek darbs, lai ierobežotu kruīza kuģu piestāšanu Barselonā un kontrolētu tūristu pūļus pilsētā.

Cilvēku vēlme aplūkot un iepazīt tuvāk unikālo dabas objektu, tam ne reizi vien ir nodarījusi pāri, radot neatgriezeniskus bojājumus. Piemēram 2018. gadā no kāda kruīza kuģa nejauši okeānā tika izmesti tūkstošiem galonu (1 galons ir apmēram 4,5 litri) pārtikas atkritumu. Informācija par patieso atkritumu daudzumu bija pretrunīga, un dažādos avotos tas atšķīrās gandrīz četras reizes.

Neatkarīgi no tā, vai nopludināti tika vairāk nekā 8000 vai 32000 litru atkritumu, nodarītais postījums koraļļu rifiem ir milzīgs, īpaši, ņemot vērā, ka apmēram puse koraļļu jau ir gājusi bojā piesārņojuma un okeāna uzsilšanas dēļ.

Ņemot vērā, ka salas iespējas uzņemt visus gribētājus krietni pārsniedz pieprasījumu, Santorini tiek strādāts pie vairākiem ierobežojumiem. Sala ir apmēram 75 kvadrātkilometrus liela un ik dienu uzņem ap 10 000 tūristu. Vietējā vara strādā pie tā, lai samazinātu tūristu apjomu līdz 8000 cilvēku dienā. Lai arī daudzi vietējie un viņu biznesi ir atkarīgi no kruīzu kuģiem, kas piestāj Santorini krastā, cena, kas par to jāmaksā, ir pārāk augsta. Lai apkalpotu vairāk tūristu, var nepietikt ūdens un elektrotīklu kapacitāte. Problēmas sagādā arī atkritumu apsaimniekošana.

Ik gadu Venēcijā piestāj apmēram 600 kruīza kuģu. Lielais tūristu pieplūdums apdraud pilsētas kultūras mantojumu un pilsētas identitāti. Tāpat arī Venēcija ir iekļuvusi "Transport and Environment" piesārņotāko ostu topā, ieņemot trešo vietu aiz Barselonas un Maljorkas. Lai mazinātu postījumus, ir sākts ierobežot kruīza kuģu iebraukšanu Venēcijā. Kruīza kuģu iebraukšanas ierobežojumi saistīti arī ar kruīza kuģa un tūristu kuģīša sadursmi 2019. gada vasarā. Plašāk lasi šeit.

Viena no galvenajām problēmām, ko pilsētai sagādā tūristu pūļi, ir to šauro ieliņu bloķēšana. Ja ik dienu Dubrovnikā ar kruīza kuģiem ierodas ap 10000 viesu, ir likumsakarīgi, ka veidojas sastrēgumi un ielas šķiet necaurejamas. Lai situāciju risinātu pilsētā dienas laikā nedrīkst piestāt vairāk par diviem kruīza kuģiem ar kopējo pasažieru skaitu 5000.

2007. gadā Galapagu salas iekļāva UNESCO Apdraudētā Pasaules mantojuma sarakstā. Lai tās aizsargātu, ir noteikti patiešām stingri ierobežojumi. Bez Galapagu salu Nacionālā parka, Jūrniecības iestāžu un Izglītības tūrisma ministrijas atļaujas, salu krastos nedrīkst piestāt neviens kruīza kuģis. Ierobežojumu mērķis ir nodrošināt, ka videi un dzīvajām radībām tajā netiek nodarīti tālāki postījumi. Iepriekš dzīvās iekšējās satiksmes dēļ no viena reģiona uz otru tika pārvestas dažādas invazīvas sugas, traumējot trauslo salu ekosistēmu.