Līgatne – pirmā Baltijas valstīs, kas iestājas Eiropas industriālā mantojuma ceļā

Līgatnes novada tūrisma informācijas centra vadītāja Santa Jermičuka atzīst, ka Vidzemes plānošanas reģiona pirms četriem gadiem izteiktais uzaicinājums piedalīties Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā "Industriālais mantojums" un pēdējo divu gadu laikā projektā paveiktais ir bijis pirmais grūdiens, lai spertu soli tālāk.

Projektā "Industriālais mantojums" Līgatnes novads izveidojis jaunu tūrisma objektu – papīrfabrikas strādnieku dzīvokli, kas palīdz iepazīstināt viesus ar Līgatnes industriālās vēstures stāstu un papildina tūrisma piedāvājumu novadā. Dzīvoklī, kas atjaunots 20. gadsimta sākuma vēsturiskajā veidolā, iespējams redzēt un izzināt papīrfabrikas strādnieku ģimeņu sadzīvi un dzīves ritmu, kas atainots autentiskā dzīvokļa interjerā un papildināts ar izzinošu videofilmu, kuras inscenētā sižeta līnija balstīta uz tā laika liecinieces stāstīto. Tapusi arī strādnieku ikdienas un svētku tērpu kolekcija. Viesi var pielaikot kostīmus, iejusties strādnieku tēlā un iemūžināt sevi fotogrāfijās.

"Dalība Eiropas industriālā mantojuma ceļā mums ir iespēja uzrunāt plašāku starptautisko auditoriju un nest ne tikai Līgatnes, bet arī Latvijas vārdu pāri robežām," stāsta Santa Jermičuka.

Eiropas industriālā mantojuma ceļš (ERIH – "European Route of Industrial Heritage") ir tūrisma informācijas tīkls – viens no 38 Eiropas Kultūras ceļiem. Eiropas Kultūras ceļi ("Cultural Routes of the Council of Europe") ir 1987. gadā Eiropas Padomes izveidota programma, lai sabiedrībai, ceļojot telpā un laikā, demonstrētu, kā dažādu valstu kultūra un kultūras mantojums sniedz pienesumu kopīgajam Eiropas mantojumam.

"Pētot industriālo mantojumu dziļāk, sapratām – mēs vēlamies atdzīvināt vietējiem iedzīvotājiem mūsu identitāti, ka Līgatne sākotnēji bija industriālais ciemats. Daudzviet pasaulē šādi objekti dzīvo caur mākslas un kultūras aktivitātēm un kļuvuši par atsevišķu pieprasītu tūrisma nišu," stāsta Santa Jermičuka.

Patiesi, Līgatnes industriālais stāsts iestiepjas diezgan tālā pagātnē – 1815. gadā jaunā papīrfabrika darbu uzsāka pielāgotās Paltmales muižas miltu dzirnavās. Līdz ar papīra ražošanu un fabrikas attīstību strauji uzplauka arī Līgatne. Strādniekiem būvētās ēkas ir senākās koka rindu mājas Latvijā, un 20. gadsimta sākumā strādnieku nodrošinājums bija viens no augstākajiem Eiropā. Plašāk par šo lasi te.

Līgatnes industriālā identitāte ir cieši saistīta arī ar unikālo dabu. Līgatnes upe ir viena no straujākajām upēm Latvijā ar īpaši mīkstu ūdeni, kas bijuši izcili priekšnoteikumi papīrfabrikas veiksmīgai darbībai. Tāpat arī smilšakmens atsegumi, kuros līgatnieši sadzīves un rūpnieciskām vajadzībām izveidojuši alu un pagrabu sistēmas, ir dabas un kultūrvēsturisks mantojums, kas mūsdienās piesaista lielu skaitu tūristu.