Plāns, kas sagruva. Rīgā atkritumi drīz būs zelta vērtē

Šis ir otrais raksts rubrikā "Zelta atkritumi" – par atkritumu savākšanu un pārstrādi Latvijā. Pirmais raksts: "Zelta atkritumi. Rīdziniekiem būs jāmaina miskastes paradumi un jāmaksā vairāk" .

Gadi gāja, Rīgas dome mainījās, bet problēma netika risināta. Piemēram, šķiroto atkritumu konteineri Rīgas pagalmos parādījās vien nesen, pateicoties privātuzņēmumu investīcijām. Turklāt šie konteineri nebūt ne visur ir pieejami.

"Ir pašvaldības, kas mērķtiecīgi ar ES fondu finansējumu iegādājās speciālo transportu, lai varētu savākt šķirotos atkritumus. Rīgā nekas tāds nenotika," stāsta valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola. Getliņu poligona vadītājs, bijušais Saeimas deputāts Imants Stirāns skaidro, ka investīcijas sociālajā jomā un transportā vēlētājiem ir redzamas tūlīt, kamēr apkārtējā vidē ieguldītā efekts pamanāms vien tālākā nākotnē. "Ražu vāc nākamie deputāti," piebilst Stirāns.

Tagad Rīgai nāksies saraut vismaz desmit gadus iekavēto. 2018. gadā rīdzinieki šķiroja apmēram 17% atkritumu. Pēc pieciem gadiem šķirotiem jābūt vismaz 55%.

Pilsēta visas problēmas plānoja atrisināt, noslēdzot uz 20 gadiem līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju "Tīrīga" un uzticot tam visu – no atkritumu urnām pie namiem līdz iedzīvotāju izglītošanai. Tomēr 20 gadu monopols neiepatikās Konkurences padomei, savukārt žurnālistiem – "Tīrīgas" vadības vizītes ekspremjera Andra Šķēles birojā. Projekts tika apturēts, lai gan pilsētas vadība turpina meklēt veidus, kā nepārtraukt līgumu.

"Kopš 2015. gada pilsēta ir soļojusi vienā virzienā, pašlaik šajā procesā ir liela pauze. Izdomāt, ko darīt tālāk, nav īstermiņa jautājums. Mums bija plāns, kam gatavojāmies gana ilgi. Aprēķini rādīja, ka ar šo plānu mēs sasniegtu vajadzīgos mērķus," spriež Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe.

Tagad Rīgai nav skaidra plāna, kā labot situāciju. Un laika arī gandrīz vairs nav. Kā tas gadījās, un kas notiks tālāk?

Publiskā un privātā partnerība

Teorētiski ikvienai pašvaldībai ir trīs varianti atkritumu izvešanai, teic Ozola. Pirmais – uzticēt darbu privātuzņēmējiem. Otrais – publiskā un privātā partnerība (PPP): atkritumus izved privātuzņēmums ar pašvaldības piedalīšanos. Trešais variants: atkritumu izvešana kļūst par pašvaldības monopolu.

Kopš deviņdesmitajiem gadiem Rīgā atkritumus izved privātuzņēmumi. Tiem sākotnēji piederēja visa ar atkritumu savākšanu saistītā infrastruktūra. Pēcāk tika pieņemts lēmums virzīties PPP modeļa virzienā. Šis process sākās Askolda Kļaviņa vadībā, kurš no 2003. līdz 2016. gadam galvaspilsētā bija atbildīgs par vides jautājumiem – vispirms Vides departamenta direktora amatā, vēlāk kā Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta vadītājs. 2018. gadā Kļaviņš, būdams Saeimas deputāts, tika atzīts par vainīgu ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā – viņš nelikumīgi saņēma transporta kompensācijas.

"Tirgū darbojās privātie operatori, kas nežēlīgi cits ar citu cīnījās," sarunā ar portālu "Delfi" stāsta Kļaviņš. Dienā pa vienu ielu varēja izbraukt dažādu firmu atkritumu vedēji. Atsevišķi operatori pirms krīzes atkritumus neaizveda līdz poligoniem, tos izgāza mežā – tur nebija jāmaksā par iebraukšanu. Operatoru darbu regulēja likums, taču visādi citādi galvaspilsētas atkritumu varas groži bija privātuzņēmēju rokās.