Zelta atkritumi. Kas tev jāzina par taviem atkritumiem? Jautājumi un atbildes  (1)

Šis ir noslēdzošais raksts rubrikā "Zelta atkritumi" – par atkritumu savākšanu un pārstrādi Latvijā. Iepriekš rakstījām:

Jā. Vismaz no Eiropas Savienības prasību aspekta. 2005. gadā ES tika nosprausts mērķis – 2020. gadā Eiropā jābūt pārstrādātiem 50 procentiem sadzīves atkritumu. Latvijā pašlaik šis rādītājs ir 27 procenti. Rīgā vēl mazāks – 17 procenti. Salīdzinājumam – Lietuvā tiek pārstrādāti 48 procenti sadzīves atkritumu.

Tev nāksies ieviest vairākas atkritumu tvertnes. Citviet Eiropā sadzīves atkritumu šķirošana ir ikdiena. Vieni to dara, jo baidās no soda, citi – mēģinot piebremzēt klimata izmaiņas. Tā kā Latvija ir daļa no ES, agrāk vai vēlāk atkritumus būs jāšķiro arī mums, pat ja klimata jautājumi uz sociālo problēmu fona nešķiet tik aktuāli. Lai sasniegtu šo mērķi, pašvaldībām jārada nebūt ne lēta infrastruktūra. Līdz šim Rīga ir vilcinājusies ar investīcijām infrastruktūrā, kas ietekmēs rīdzinieku komunālos maksājumus – pilsētā būs jāizveido ne tikai jaunas prasības šķirošanai, bet arī jāatgūst iekavētais.

Atkritumu apsaimniekotāji, kas strādā Rīgā, apgalvo, ka tā nenotiek. Reizēm dažādus atkritumu veidus var izvest viens auto, ja tam ir atsevišķi nodalījumi, taču pārstrādei tiek nosūtīti visi šķirotie un pārstrādei derīgie atkritumi. Problēma slēpjas tajā, ka nereti šķiroto atkritumu konteineros nonāk sadzīves atkritumi. Kā norāda "Clean R" pārstāvji, līdz pat 50 procentiem iepakojuma konteineru satura pārstrādei nav derīgi. Tādā gadījumā sadzīves atkritumus un pārstrādei nederīgos šķirotos atkritumus apsaimniekotājs izved vienā automašīnā.

Atkarīgs no atkritumu apsaimniekotāja. Vieni piedāvā visu likt atsevišķi: plastmasu, kartonu, stiklu un pārējos atkritumus. Rīgas mikrorajonos visbiežāk var redzēt trīs konteinerus – iepakojums (kartons un plastmasa), stikls un citi atkritumi. Visiem šķirotajiem atkritumiem jābūt tīriem – bez eļļas pēdām un ēdiena atliekām. Jogurta trauciņus nepieciešams izskalot, pirms sūtīt pārstrādei – šādi atkritumi tiks izvesti bez maksas. Netīrie trauki kļūst par parastiem sadzīves atkritumiem. Drīzumā Rīgā varētu parādīties konteineri bioloģiskajiem atkritumiem – pārtikai, dārzeņu un augļu mizām, kafijai, tējas maisiņiem. Dažviet galvaspilsētā jau pieejami konteineri tekstilam.

Mēbeļu un sadzīves preču veikalos var atrast dažādus risinājumus. Piemēram, atkritumu tvertni ar diviem nodalījumiem vai izbīdāmu atkritumu šķirošanas komplektu. Kā variants – vienu lielu atkritumu spaini aizstāt ar četriem maziem. Var darīt arī kā šī raksta autore, kas zem izlietnes glabā ne tikai nelielu atkritumu tvertni, bet arī maisiņu tukšo iepakojumu krāšanai, savukārt pie radiatora zem galda krājas tukšās pudeles. Tiesa, jāatceras, ka tās nevajadzētu spārdīt.

Rīgā konteinerus nodrošina privātie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, ar tiem var sazināties pa tiešo vai caur namu pārvaldi. Šobrīd gan laikam nav jēgas to darīt, kamēr nav skaidrības, kā notiks atkritumu izvešana pēc 11. decembra, kad Rīgā noslēgsies ārkārtas situācijas termiņš.

Bija plānots, ka atkritumu infrastruktūras radīšana gultos uz monopolista "Tīrīga" pleciem. Tomēr Konkurences padome, baidoties par to, ka 20 gadus ilgs monopols iznīcinātu konkurenci Rīgā, 15. septembrī apturēja līguma darbību. Kopš tā laika Rīgā izsludināta ārkārtas situācija atkritumu savākšanā. Rīgas domē pagaidām nav skaidra plāna par nepieciešamās infrastruktūras izveidi, lai gan Konkurences padome vēl pirms iepirkuma, kurā uzvarēja "Tīrīga", izsludināšanas brīdināja pašvaldību par riskiem.

Nē, atkritumu šķirošana tiks ieviesta un tarifi vienalga palielināsies – tas ir neizbēgami. Tagad termiņš, kurā ieguldījumiem jāatpelnās, no samazināsies no 20 uz septiņiem gadiem. Turpinās palielināties arī dabas resursu nodoklis, kam būtu jāstimulē atkritumu pārstrāde. Latvijai jāpilda ES nospraustos atkritumu pārstrādes mērķus – 2025. gadā 55 procentiem sadzīves atkritumu jābūt pārstrādātiem. Tam nepieciešamas investīcijas, kas ietekmēs tarifus. Klupšanas akmens ir arī Getliņu poligons, kurā drīz vairs nebūs vietas, šīs problēmas risinājums nav no tiem lētākajiem.

Getliņu poligonā redz trīs iespējamos risinājumus – paplašināt poligonu, meklēt vietu jaunam vai būvēt atkritumu dedzināšanas rūpnīcu. Poligona paplašināšana nav vienkārša, jo apkārtējā zeme ir privātīpašums. Jaunam poligonam vietu atrast var, taču tā būs tālu no Rīgas, kas būtiski ietekmēs maksu par atkritumu izvešanu. Atliek – dedzināšanas rūpnīca.

Nē, ja ir labas attīrīšanas iekārtas. To dēļ rūpnīcas ir tik dārgas. Igaunijā atkritumu dedzināšanas rūpnīca izmaksājusi 100 miljonus eiro. Tajā pašā laikā Latvijas Universitātē zinātnieki uzskata, ka atkritumu dedzināšana ir novecojusi metode, tā vietā atkritumus vajadzētu vairāk pārstrādāt. Rīgas dome un atkritumu apsaimniekotāji sliecas atbalstīt ideju par rūpnīcas būvēšanu.

Pagaidām nav zināms. Šo jautājumu Rīgas dome plāno apspriest pēc tam, kad tiks pieņemts 2020. gada budžets. Neraugoties uz Rīgas domes un atkritumu apsaimniekotāju viedokli, valsts nav gatava atbalstīt rūpnīcas būvniecību. Tādēļ to, visticamāk, būvēs privāts partneris, kas arī ietekmēs atkritumu izvešanas tarifu. Tāpat speciālisti brīdina, ka Latvijā atkritumu pietiks tikai vienas šādas rūpnīcas ekspluatācijai, kas nozīmē, ka tai savā nozarē piederēs monopols. Kā uz to varētu reaģēt Konkurences padome, nav zināms.