Par sevi un par kaimiņu. Rīdzinieki var palikt bez siltuma 'mūžīgo' parādu dēļ

Paziņojumi kāpņu telpās ir informatīva, nevis biedējoša akcija, sarunā ar "Delfi" skaidroja "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs (intervija tapa vēl pirms tam, kad Rīgas dome nolēma atlaist RNP valdi). RNP pārvalda 170 tūkstošus dzīvokļu. Šobrīd iedzīvotāju kopējās parādsaistības pret RNP tuvojas 50 miljoniem eiro.

Privatizācijas process Latvijā radīja daudzos tūkstošos skaitāmu dzīvokļu privātīpašnieku armiju. Ļoti daudzi joprojām nav gatavi atzīt savu atbildību par ēku kopumā. Pateicoties lobēšanai, caurumiem likumdošanā un pašu īpašnieku pasivitātei, radusies situācija, ka atsevišķu dzīvokļu īpašnieku parādi par ūdeni un apkuri ir nonākuši visas mājas ziņā. Namu pārvalde aktuālos "Rīgas siltuma" un "Rīgas ūdens" rēķinus maksā avansā, taču ar vecajiem parādiem nespēj tikt galā. Turklāt nav mehānisma, kas ļautu kaut kā šo problēmu atrisināt.

"Cilvēkiem noteikti jāsaka, kāds ir viņu parāds. Pēc likuma pakalpojumu sniedzējam (siltumenerģijas un ūdens – red.) klients ir nevis katrs atsevišķais dzīvokļa īpašnieks, bet visa māja," skaidro Gontarevs. "Ja mājai ir kaut minimāls parāds, apkures sezonu nedrīkst sākt. Vien 75% mūsu klientu visus rēķinus maksā laikā. Nākas atzīt: kādā rudenī apkuri var arī neieslēgt."

"Delfi" rīcībā ir dokumenti par vienu daudzdzīvokļu namu, kas ļauj spriest, kā RNP strādā ar parādiem. Sērijveida nams ar 80 dzīvokļiem Rīgā. Atrodas labā vietā, dzīvokļu cenas te ir augstākas nekā vidējā cena galvaspilsētā. Puse iedzīvotāju ir vecāki par 45 gadiem. Kā liecina RNP statistika, klienti šajā vecuma grupā ir disciplinētākie maksātāji. Mājas kopējā parāda summa pārsniedz 33 tūkstošus eiro. Septiņarpus tūkstoši – uzkrātais sods, kas liecina par problēmas ilgumu. Parādi pakalpojumu piegādātājiem – gandrīz 17 tūkstoši eiro.