Kā stāsta Ilze, lielā rožu mīlestība viņai atnākusi nesen – kādus piecus gadus atpakaļ, kad abi ar vīru uzsākuši rožu potēšanu. Lai gan viņa ir beigusi Bulduru dārzkopības tehnikumu [aut. – Bulduru Dārzkopības vidusskolu], līdz tam dārzkope par rozēm īpaši nesajūsminājusies un neinteresējusies. "Vīra vecmāmiņa savā laikā bija siltumnīcu kompleksa vadītāja, arī vīra vecāki, kā jau daudzi padomju laikā, bija potējuši rozes, bet jaunībā mums tas nepavisam nesaistīja un kad bija nepieciešams padoms, vairs nebija kam pajautāt," raksta Ilze. "Nevarēju arī lūgt padomu savam vectēvam, kurš bija viens no pirmajiem rožu selekcionāriem Latvijā, jo piedzimu par vēlu."
Ilzes vectēvs 1927. gadā beidzis Bulduru dārzkopības tehnikumu, strādājis arī pie Eduarda Ārgaļa Dreiliņu pagastā, bet ar selekciju nodarbojies savā saimniecībā Jēkabpilī. Kā stāsta Ilze, lielāki panākumi vectēvam bijuši tieši neļķu selekcijā, kur sertificētas un piešķirtas autortiesības vairākām no tām. Ilzei zināmās vectēva neļķu šķirnes ir 'Spīdola', 'Alestra' un 'Vaidelote'. Tāpat selekcionārs nodarbojies ar kartupeļu un tomātu selekciju. "Viņa radītos tomātus audzējam joprojām!" ar lepnumu teic Ilze.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
