Patiks gan ežiem, gan tauriņiem: ieteikumi dabai draudzīga dārza veidošanā

Latvijas Dabas fonds aicina atcerēties – veidojot savu dārzu un pagalmu, tā ir mājvieta arī daudzām dzīvām būtnēm. Laikā, kad dabas daudzveidība arvien samazinās, cilvēku iekoptās dabas daudzveidības oāzītes savā apkaimē kļūst arvien nozīmīgākas

Rūpes par kukaiņiem un apputeksnētājiem atmaksājas

Lauku sēta, pilsētas mājas pagalms un dārzs ir būtiski dabas daudzveidības uzturēšanā un saglabāšanā, tāpēc to iekārtošanu nepieciešams veikt pārdomāti, proti, ne tikai domās par teritorijas pievilcību, bet arī par dzīvajām būtnēm, kas tajos uzturas – zīdītājiem, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, zirnekļiem, tauriņiem, citiem kukaiņiem. Kukaiņi apputeksnē augus un tieši pateicoties tiem, augi dod ražu. Tāpēc svarīgi veidot vidi tā, lai pievilinātu apputeksnētājus: bites, kamenes, vaboles, mušas, tauriņus un skudras. Tie arī izplata augu sēklas, piedalās augsnes veidošanās procesos, noārda augu atmirušās šūnas, kā arī ir dabiski ienaidnieki viens otram – vairāk ēdīs viens otru, mazāk mūsu iesēto un iestādīto. Ja teritorijā būs daudz kukaiņu, tie piesaistīs arī putnus. Putni, savukārt, kukaiņus izmantos pārtikā, paspējot apēst tos, pirms tie apēd kultūraugus.. Tāpat rūpes par kukaiņiem un apputeksnētājiem nozīmē to, ka piemājas teritorija būs bagātīga un daiļa.

Neatņemama dārza sastāvdaļa: ziedi un krūmi

Košas puķes ir veids, kā pievilināt apputeksnētājus. Krāsaini ziedi kopā ar tauriņiem radīs gan brīnišķīgu ainavu, gan nodrošinās dabas daudzveidību. Pavasaris ir laiks arī rožu krūmu, mežvīnu, vilkābeļu, ceriņu un pīlādžu stādīšanai. To augļi vēlāk vasarā un rudenī, pat ziemā, kalpos par barību putniem.

Krāsainos tauriņus pievilinās tādas dārza puķes kā flokši, dienlilijas jeb dienziedes, ziemasteres, rudbekijas, prīmulas, cīnijas, kosmejas, lobulārijas, samtenes, puķu tabaka, saulespuķes, kliņģerītes un lauvmutītes. Lai tauriņi sētā ne tikai parādītos uz īsu brīdi, bet arī vairotos, tiem nepieciešami gan ziedoši lakstaugi, gan arī koki un krūmi, to lapas, kur dēt olas un no kā baroties kāpuriem.

Neiespringstam uz mauriņu; pļavas elementi ir modē

Dabas ekspertiem ir labas ziņas visiem, kuri pavada ļoti daudz laika, ierīkojot, pēc tam pļaujot un uzturot perfekto mauriņu. Atstājiet daļu piemājas teritorijas nepļautu – ļaujiet izaugt un izziedēt pļavas augiem, glīti nopļaujot tikai tās vietas, kur vairāk uzturaties. Šobrīd dabiskās pļavas elementi privātmāju ainavā ir kļuvuši ļoti aktuāli un moderni, un tā ir tendence, par ko var tikai priecāties, jo palīdz dabas daudzveidībai. Var izmēģināt arī eksperimentus – pārstādīt kādus dabiskās pļavas augus vai piesēt dabiskajās pļavās ievāktas sēklas. Taču skaidrs ir tas, ka modē nāk dabiskā pļava, nevis zaļš viendabīgs mauriņš. Tajās vietās, kur pļaujat un kopjat mauriņu, svarīgi nelietot pesticīdus, jo tie kaitēs ne tikai nevēlamajiem augiem, bet arī kukaiņiem un jums pašiem.

Arī zaru kaudze un nokaltušie koki kādam ir mājvieta

Atstājiet dārzu stūros neizpļautas vietas, lapu un zaru kaudzes, kas ir svarīga dzīvesvieta ežiem, ciršļiem un citiem sīkiem dzīvniekiem. Pērno zaru kaudze dārza stūrī nerāda saimnieka slinkumu, bet rūpes par dabu! Komposta kaudzes parasti veidojam dārza mēslošanai, bet jāatceras, ka tās ir arī dažādu sīku dzīvnieku barošanās un dzīves vieta.

Ja dārzā ir kāda dobumaina ābele, saglabājiet to, saudzējiet arī citus vecos kokus pie mājām. Tāpat ir vērts saglabāt pa kādam nokaltušam kokam vai vismaz koka zaram – tā var nodrošināt dzīvesvietu kukaiņiem, kas kalpos par barību putniem.

Akmeņu saglabāšana un sikspārņu sargāšana cīņā pret dārza kaitēkļiem

Ja pagalmā atrodas akmeņu krāvumi, nenovāc tos – spraugas ir laba vieta kameņu ligzdošanai, kā arī mājas skrejvabolēm un zirnekļiem. Liela daļa spraugās mītošo kukaiņu ir dārza kaitēkļu ienaidnieki, tātad akmeņu saglabāšana sniedz arī praktisku labumu. Ne tikai iemītnieki akmeņu spraugās, bet arī sikspārņi ir derīgi odu, knišļu un citu kukaiņu populāciju līdzsvarošanā. Latvijā sastopamie sikspārņi ir kukaiņēdāji, kas barību iegūst lidojumā. Tie vienā stundā apēd līdz pat 400 kukaiņiem. Rūpes par sikspārņiem ir arī rūpes par dārzu.

Viens veids, kā rūpēties par sikspārņiem, ir būrīšu nodrošināšana. Procesā nepieciešams ievērot dažus principus. Sikspārņu būrīti gatavo no neēvelēta (būrītis nedrīkst būt ēvelēts no iekšpuses) un neapstrādāta koka. Lai būrītis ilgi kalpotu, ir nepieciešams noklāt tā jumtiņu un mugurpusi ar skārdu vai apvilkt ar ruberoīdu. Kā norisinās šis process? Sikspārņu būri piestiprini pie koka 4 – 5 metru augstumā pie no zariem brīviem stumbriem, lejpus zaru vainaga. Sikspārņi, sevišķi, ja tās ir grūsnas mātītes, izlidojot krīt kādu gabalu uz leju, uzņemot ātrumu, tādēļ tiem vajag no zariem brīvo telpu. Būrus jācenšas izlikt pēc iespējas skrajā vietā, kur nav blīvu krūmu/zaru, un ir pilnīgi brīva telpa pielidošanai.

Zemāk vari aplūkot video, kā pareizi uztaisīt sikspārņu māju: