Bulduru Dārzkopības vidusskolas skolotāja iesaka izvēlēties ērtu lāpstu, kas pašam būs parocīga. Kā izrādās, viedokļi par lāpstas piemērotāko izvēli malu atduršanai dārzkopju vidū dalās – vieni ņemot ar taisno galu, bet citi izvēlas spico. Arī Bulduru Dārzkopības vidusskolas speciālistei labāk patīk "vecā" lāpsta, proti, lāpsta ar smailu galu, jo ar to var viegli caurdurt velēnas.
Taujāta, kā pareizi atdurt dobes malu un cik bieži tas jādara, speciāliste saka – dobju malas nevajag atdurt ar lāpstu taisni uz leju, bet tas jādara 40 līdz 45 grādu leņķī, jo šādi zāle tik ātri neaugs iekšā dobē. Ja regulāri tiek atdurtas dobju malas, ļoti dziļi lāpstu nevajag durt – tikai tā, lai iziet cauri zāliena sakņu sistēmai cauri, šādi arī nebūs tik lielas velēnas jāpurina. Kad maliņa ir "apravēta", tad to ar grābekli pielīdzina. "Šo maliņu ieteicams ar kāju iet un piespiest, lai atkal šī mala "saplūstu kopā" ar augsni. Kāpēc tā? Tas jādara, lai būtu vieglāk braukt ar pļaujmašīnu. Pirmkārt, mazajai pļaujmašīnai negrims riteņi (sanāks ar pļaujmašīnu braukt pa apdobes gropīti), bet, otrkārt, ja pļauj ar lielo pļaujmašīnu-raideri (traktoriņu), šī mala nebruks iekšā, kā arī ar laiku nesēdīsies," paskaidro Zēģere. "Kad maliņa ar kāju piespiesta, ar grābekļa otru pusi (kas nav ar zariem) šo kontūru atspiež, lai gar malu nebūtu "padziļš grāvis", bet veidotos neliela gropīte (3 līdz 5 centimetri), turklāt šādi apdobes līnija vairāk izcelsies."
"Sākumā ir jāpiedomā, bet, kad "piešaujas", tad ir ērti un labi," iedrošina skolotāja. Lai veidotu dobju malas kā taisnu līniju – speciāliste iesaka novilkt auklu, jo tā kalpos kā labs palīgs dobju atduršanā, bet liekto līniju gadījumā (dobes, kas nav taisnas, bet ar izliekumiem) var palīdzēt arī ūdens šļūtene. Malu atduršanu ar lāpstu Zēģere iesaka veikt vismaz reizi mēnesī, bet to var darīt arī biežāk, piemēram, dobi uzfrišināt, ja dārzā tiks rīkoti dārza svētki vai kādas pieņemšanas. "Tāpat kā mēs māju mazgājam, tāpat mēs arī uzfrišinām dobes. Ja atdur līniju, dobe uzreiz labāk izskatās," uzsver speciāliste.
Dobes vislabāk viņa iesaka atdurt sausā un saulainā laikā, jo šādi arī būs vieglāk izpurināt velēnu, kas būs atdurta. "Jāņem vērā, ja laiks būs ļoti sauss, mālainā augsnē lāpstu nevarēs iedurt," norāda Zēģere. Pārlieku slapjā laikā velēnu nevarēs izpurināt, darbiņu veikt būs grūtāk, turklāt viss saķeps vienos dubļos.
Kam būtu labi veidot apdobes dārzā? Kā stāsta Zēģere, apdobes var veidot, ja zālienā ir sastādīti augļukoki, ogu krūmi, dekoratīvie augi vai puķes, kuras ir sastādītas pa vienam vai "bariņos". Būs lielisks kontrasts apdobei ar pašu mauriņu, proti, pelēkbrūnā augsne ar sulīgi zaļo mauriņu. Tāpat arī paši augi veidos dārzā skaistu akcentu. "Tas dārzā piedod šiku kārtību," norāda Bulduru Dārzkopības vidusskolas speciāliste. "Jebkurai dobei, kas ir izveidota, vajadzētu dažas reizes gadā uztaisīt apdobi."
Kā stāsta skolotāja, kokiem vai krūmiem, kad atduršana pabeigta un dobe skaisti izveidota, virsū var uzbērt mizu mulču. Šo darbiņu parasti veic pavasarī, lai dobe ir svaiga un skaista. "Ja regulāri ber mulču, tad var nedaudz papildināt, bet, ja pirmo reizi, tad iesaka mulču klāt 3, 5 vai pat 7 centimetru biezā slānī, bet tas viss, protams, ir naudas jautājums, cik mēs varam atļauties," noteic skolotāja. Viņa pati no pieredzes iesaka izvēlēties vidējās frakcijas mulču. Smalkā mizu mulča vairāk ir domāta puķu dobēm, bet tas esot gaumes jautājums, proti, vai to bērt, jo, ja regulāri dobe ir jārušina, tad ir jāapdomā, vai vērts bērt. "Tādā gadījumā, ja katru reizi kaut ko grib darīt dobē, mulča ir jāgrābj nost," norāda skolotāja. Savukārt rupjās frakcijas mulča ir domāta lieliem kokiem un krūmiem. "Tā varbūt interesanti izskatās no dekoratīvā viedokļa, bet no praktiskā viedokļa – no tās ir sarežģīti dabūt ārā lapas. Ja ir lapu pūtējs, tad der, bet, ja lapas ir jāizņem ārā ar pirkstiem vai grābekli, tad labāk neizvēlēties. Tā vietā ieteiktu bērt vidējās frakcijas mulču," tā Zēģere.
Savā pieredzes stāstā un ieteikumos dalās arī dārzkope un apsaimniekošanas uzņēmumu grupas "Civinity Latvija" apzaļumošanas nodaļas vadītāja Linda Ēvelīte.
Arī viņa norāda, ka apdobes dobēm parasti taisa līdz ar pirmo pavasara kopšanu, jo pēc tam ir vieglāk apkopt dobes un zālājs tik daudz tajās nelien. "Ar asu lāpstu atdur dobes malu un aprušina, izveidojot grāvīti starp dobi un zālāju. Es iesaku izmantot speciālo apdobju lāpstu, bet var, protams, iztikt arī ar asu parasto lāpstu," iesaka apzaļumošanas speciāliste.
Lūk, vēl daži dārzkopes padomi tiem, kuri plāno dobēm veidot skaistas malas:
- dobes malu dārzā atduram pēc nepieciešamības. Publiskajos objektos mēs gan skatamies –ja vajag, tad atkārtojam jūlijā. Kad lielā ravēšana un stādīšana veikta, mazliet vairāk laika, tad varam atkal sataisīt apdobes;
- privātos dārzos dobes var atdurt katrā ravēšanas reizē vai pēc nepieciešamības;
- protams, ka dārzu kopjam sausā un labā laikā, lai pašiem komfortabli un varam izbaudīt darbu! Turklāt beigās pašam būs prieks par padarīto;
- lietus laikā ir grūtāk atdurt malas – zeme saķepusi, smagāka, grūtāk izpurināt velēnu, turklāt pats esi dubļos;
- vēl viena nianse, veidojot apdobes – pirms tam nopļaujam zāli, tad būs vieglāk un uzreiz būs skaists efekts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
