Eksperti aicina rūpīgi izvērtēt došanos ārpus Latvijas  (4)

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa skaidroja, ka, lai gan Latvijā apstiprināto Covid-19 saslimstības gadījumu skaits mazinās, vajadzētu būt piesardzīgiem. Uz pasaules fona Latvija – līdzīgi kā daudzas valstis Eiropā – izskatās daudz labāk, bet tomēr nav pamata domāt, ka pandēmija pasaulē ir beigusies. Ir valstis, kur saslimstība intensīvi turpina pieaugt. Lai arī daudzi prāto, vai būs otrais Covid-19 izplatības vilnis, pasaules kontekstā vēl nav beidzies pirmais vilnis.

"Ja jādomā par ceļojumiem – došanos vai nedošanos uz kādu valsti – situācijas var diezgan strauji mainīties. Vienu nedēļu var būt ļoti pozitīva un laba situācija, bet tā kā šī infekcija ir ļoti lipīga, pietiek būt vienai lielai krīzes situācijai, kad atkal saslimšanas skaits var strauji, strauji palielināties. Eiropā mēs esam pāri pirmajam lielā stresa līmenim, bet jebkurā gadījumā saslimstība ir pietiekami augsta un dažās valstīs ik pa laikam mēs redzam gadījumu skaitu pieaugumu," teic Dimiņa.

Dimiņa stāsta, ka ir skaidrs, ka cilvēki vēlas atgriezties iepriekšējā dzīves ritmā un viņi ir noilgojušies pēc ceļošanas, tomēr speciāliste aicina nedoties ārpus Latvijas, cik vien tas ir iespējams, vai arī rūpīgi izvērtēt uzticamus datus un izvēlēties galamērķus ar zemu saslimstības līmeni – bet arī šajā gadījumā rūpīgi apdomāt nepieciešamību turp doties. "Latvijā saslimstība ir ļoti zema, un ir skaidrs, ka ārzemēs ir lielākā iespēja inficēties nekā Latvijā," teic Dimiņa. Tāpat speciāliste izceļ, ka ceļojot mēdz mainīties paradumi (piemēram, publiskāku vietu apmeklēšana, došanās uz tūristu iecienītām vietām), kas atkal paaugstina saslimstības risku. Tomēr arī šādos gadījumos jāliek aiz auss noteiktie ierobežojumi, kā arī sevis un citu pasargājošas darbības.

Vēl viena lieta, uz ko Dimiņa vērš uzmanību, – ārzemēs iespējams nonākt ļoti neparedzamās situācijās. "Mēs varam doties pat uz valsti, kur ir neliela saslimšana, bet nonākt neīstajā vietā, neīstajā laikā, satikt Covid-19 pozitīvu personu un nonākt karantīnā. Tie var būt izaicinājumi, kurus mēs neplānojam un negaidām, bet neviens mūs, šobrīd ceļojot, no tā nevar pasargāt."

Dimiņa mudina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību doties ārpus Latvijas – ja ir iespējams, tad to labāk nedarīt. Savukārt gadījumā, ja doties ir nepieciešams, viņa aicina kārtīgi izpētīt galamērķi un to, kas tajā var sagaidīt. "Ceļošana, nedomājot par Covid-19, tagad un arī tuvākajā nākotnē nebūs vairs iespējama," rezumē Dimiņa.

Savukārt pēc ceļojuma no augsta riska valstīm SPKC atgādina, ka jāievēro pašizolācija, lai gan tajā pašā laikā Dimiņa aicina būt atbildīgiem, ierobežojot savu kontaktu loku atgriežoties no jebkurām ārvalstīm. Tāpat pēc ceļošanas nepieciešams sekot līdzi savai veselībai, rūpīgi ievērot piesardzības pasākumus, kā arī izvairīties no kontakta ar augsta riska personām.

Vebinārā piedalījās arī Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa. Viņa atgādināja sekojošo: "Ja vēlamies šobrīd kaut kur doties ārpus Latvijas – vienalga, komandējumā vai atvaļinājumā – protams, mums ir jāzina, kas mūs sagaida tajā valstī, tostarp tranzītvalstīs. Un šeit es nerunāju par saslimstības rādītājiem, bet par to, kādi ieceļošanas, transporta, distancēšanās, ārstēšanās, karantīnas utt. noteikumi katrā valstī pastāv. Te ir jārunā ne tikai par galamērķa valsti, bet arī par tranzīta valsti." Viņa skaidro, ka tas ir ļoti būtiski, jo šobrīd uz daudzām vietām nenotiek tiešie lidojumi, bet katrā valstī nosacījumi var atšķirties – līdz ar to iespējams iekulties dažādās negaidītās situācijās, tāpēc pirms tam ir rūpīgi jāizpēta arī katras tranzītvalsts noteikumi.

"Visi šie elementi ir strauji mainīgi lielumi ļoti komplicētā pasaules ainā. Tāpat kā tika noteikti ierobežojumi, tāpat arī tie tiek atcelti tādā veidā un tempā, kā katra valsts uzskata par vajadzīgu. Tā ir reālā situācijā. Un to mēs aicinām ņemt vērā. Vienmēr varam pasacīt, ka esam gatavi aizbraukt, nēsāt masku un pludmalē gulēt aiz organiskā stikla sienas, un, ja kas, tad valsts taču mani "izcels", respektīvi, repatriēs. Un šeit es gribu izstāstīt, ka repatriācija nav bezgalīgs lielums. Šis ir secinājums no trīs mēnešu kopējas Eiropas Savienības (ES) valstu pieredzes. Krīzes sākumā ārpus ES atradās aptuveni 600 tūkstoši ES pilsoņu. Tagad tos vairs tā neskaita, jo uzskata, ka visi, kas ir vēlējušies, tiem ir bijusi iespēja atgriezties, bet tie, kas nav spējuši atgriezties, tiem ir objektīvi iemesli un ar tiem strādā individuāli. Vairāk tāda precīza uzskaite ES netiek veikta. Bet pēdējā, kas bija, bija maija vidū, ar secinājumu, ka trešajās valstīs ir palikuši mazāk nekā 10 tūkstoši no 600 tūkstošiem ES pilsoņu. Tā kā komercreisi, kas ved uz Eiropu, tomēr atjaunojās, tad tiek lēsts, ka šis cipars ir vēl samazinājies."

Japiņa teic, ka ceļot – tā ir individuāla atbildība, tomēr mudina padomāt divreiz pirms došanās ārpus Latvijas. Savukārt, ja nu ir tā, ka tomēr ir jābrauc, vērts ielūkoties SPKC sarakstā ar valstu saslimstības rādītājiem ar Covid-19.

Tāpat jāievēro standarta piesardzība pilnīgi visās valstīs, kā arī jāņem vērā savs veselības stāvoklis. Gluži tāpat jāsaprot, ka, piemēram, lidostām un citām ļaužu pilnām vietām ir savi noteikumi un par tiem ir jābūt lietas kursā, piemēram, jāstaigā ar masku, kuru pašam iepriekš jāsagatavo. Tāpat jāņem vērā, ka pārmaiņas pasaulē var būt straujas un var būt atgriešanās riski.

Noderīgi un ekspertu ieteikti avoti ceļotājiem: