Igaunijas Vides pētījumu centrs nesen Igaunijā veica pētījumu par ūdens kvalitāti urbumos, kurā secināts – tūkstošiem aku ir piesārņotas ar fekālijām. 62 % akās dzeramais ūdens ir mikrobioloģiski piesārņots. Dzeramajā ūdenī ir baktērijas, no kurām dažas var izraisīt slimības. Tāpat akās konstatēts pārmērīgs dzelzs vai mangāna daudzums, dažas no akām nebija pārklātas ar vāku, savukārt 59 akās speciālisti ūdenī manīja peldošas drazas. "Tava Māja" skaidroja, kāda ir situācija ar akām Latvijā.
Faktori, kas ietekmē ūdens mikrobioloģisko kvalitāti
RTU Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta direktors Dr.sc.ing. Jānis Rubulis sarunā ar "Tava Māja" norāda, ka ir vairāki faktori, kas ietekmē ūdens mikrobioloģisko kvalitāti akās. Tā var būt gan lauksaimniecība, gan arī decentralizētās kanalizācijas sistēmas, gruntsūdeņi un citi faktori.
Lūk, citi faktori, kas var ietekmēt ūdens kvalitāti:
- saimnieciskās darbības aktivitātes tuvākajā apkārtnē;
- iespējama notekūdeņu noplūde;
- sauso tualešu un mājlopu novietnes tuvums;
- netālu esošas kapu vietas;
- atkritumu izgāztuves;
- dzīvnieku novietnes;
- citas būves, no kurām tiek novadīti notekūdeņi.
"Gruntsūdeņus (spice) mazāk ietekmē tiešie piesārņojuma avoti, barjeras efektu nodrošina augsne un tās nepiesātinātā zona. Dziļurbumā ūdens ir daudz labāk aizsargāts no tā mikrobioloģiskās piesārņošanās," skaidro Veselības inspekcijas (VI) Vides veselības nodaļas vides veselības analītiķe Jolanta Vrubļevska-Ludiņa. "Savukārt ķīmisko kvalitāti parasti ietekmē ģeoloģiskie faktori un dabiskais gruntsūdens sastāvs, kam Latvijā raksturīgs augsts dzelzs saturs un nereti arī paaugstināta amonija koncentrācija."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
