Mūžībā aizgājis stādaudzētavas 'Dimzas' izveidotājs Guntis Vītoliņš

Kā raksta dārzkopja dēls, tēvs mūžībā devies pērnā gada 31. decembrī – viņš zaudēja cīņu ar Covid-19.

"Aizgāja pārāk jauns, pārāk ātri, bet tas ir tik raksturīgi viņam – radīt un tad aiziet, lai radītu ko jaunu. Pavisam noteikti tā viņš radīja stādaudzētavu "Dimzas", Stādu parādi, tā viņš darbojās Stādu audzētāju biedrībā un citur. Atlika vien apbrīnot, kā viņam izdevās atrast kopēju valodu ar ikkatru, ar kādu spēku un pārliecību viņš aizstāvēja savas idejas un pārliecināja citus, ar kādu enerģiju viņš gāja caur dzīvi. Savā mūžā viņš paspējis paveikt apbrīnojami daudz," savā "Facebook" raksta Andrejs.

Guntis Vītoliņš dzimis 1957. gada 8. janvārī. Kā raksta mirušā dārzkopja dēls, tēvs bērnībā dzīvojis Rīgā un Jūrmalā. Viņš savulaik pabeidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultāti. "Jautāts, kā dzīvi saistījis ar stādu audzēšanu – atbildēja, ka lielu iespaidu uz izvēlēto ceļu atstāja vectēvs, pazīstamais dāliju selekcionārs Kārlis Ruks un māte Māra, kas nodarbojās ar puķu audzēšanu," raksta Andrejs.

Guntis ir ne tikai stādaudzētavas "Dimzas" dibinātājs un vadītājs, bet viņš bija arī viens no Stādu parādes dibinātājiem. Viņš kopā ar citām vadošajām stādaudzētavām dibināja arī Stādu audzētāju biedrību, kur aktīvi darbojās visu mūžu. Dēls atzīmē, ka tēvs arī bija Latvijas patriots, aizrautīgs pirtsmīlis, mīlošs vīrs un piecu bērnu tēvs. "Ģenerēt un realizēt idejas kopā ar domubiedriem sagādāja vislielāko prieku un gandarījumu," raksta Andrejs. "Tomēr tieši savā stādaudzētavā un Stādu parādē viņš ielika sirdi un dvēseli. Guntis ir bijis tas, kas visaktīvāk ir aizstāvējis tieši Latvijā audzēto stādu ražošanu, nekad neliedza padomu un labprāt dalījās ar to, ko bija izdevies sasniegt, uzzināt. Tāds nu viņš bija."

Ģimene informē, ka Covid-19 pandēmija ir mainījusi ieceres par atvadu ceremoniju. No sava mīļā tēta, dārzkopja un "Dimzu" vadītāja viņi atvadīsies privātā lokā. "Pulcēšanās ierobežojumi kādreiz beigsies, un tad aicināsim ikvienu uz stādaudzētavu "Dimzas" atcerēties un pieminēt Gunti. Pieļauju, ka tas būs īsi pēc ceriņu ziedēšanas – tad, kad ziedēs ūdensrozes. "Dimzu" sirdī aug simtgadīgs ozols – tur tiksimies un kopā atvadīsimies," raksta Andrejs.