Latvijas Botāniķu biedrības (LBB) Sūnu grupa par 2021. gada sūnu izvēlējusies nelielu aknu sūnu – līklapu novelliju (Nowellia curvifolia), liecina informācija LBB mājaslapā.
Šī sūna sastopama saimnieciskās darbības maz skartos sugām bagātos egļu mežos un ir dabisko meža biotopu indikatorsuga. Līklapu novelliju visbiežāk atrod uz trupošām egļu vai priežu kritalām, sevišķi to pēdējās sadalīšanās stadijās – pēc mizas nokrišanas. Pa gabalu tā izskatās kā mazi brūngani vai zaļgani pavedieni. Sūnas krāsa ir atkarīga no apgaismojuma – noēnotās vietās tā ir zaļgana, atklātās vietās – sarkanīga līdz brūngana. Bieži vien kritala ir blīvi noaugusi ar šo sūnu un izskatās brūngani sarkana jau no attāluma, norāda sūnu pētnieki jeb briologi.
Līklapu novellija veido blīvas, dzeltenzaļas vai sarkanbrūnas, pie substrāta pieplakušas velēnas. Stumbrs pavedienveidīgs, 1-2 centimetrus garš, gulošs, maz zarots. Lapu novietojums blīvs, jumstiņveidīgs. Lapas 0,5-1 milimetrus garas, kupolveidīgi ieliektas, to gals līdz lapas pusei divdaivains. Daivas šauras, smailas, lokveidīgi dziļi ieliektas, un saplūst kopā kā pincetes gali.
Veģetatīvi vairojas ar dzeltenzaļiem, lodveida vienšūnas vairķermeņiem, kas veidojas lapu malās stumbra galā. Dzimumvairošanās ar sporām, kuras veidojas olveidīgā, melnā sporu vācelītē, kura izaug uz caurspīdīgi baltas setas jeb kātiņa, tāpēc mazliet var atgādināt sīku cepurīšu sēnīti. Sporas nogatavojas pavasarī un vasarā.
LBB skaidro, ka 1870. gadā sūna ir nosaukta par godu angļu briologam Džonam Novelam (1802-1867).
Briologi stāsta, ka līklapu novelliju noteikti ir iespējams pamanīt katram, kurš dodas uz mežu. Tāpēc, apsēžoties uz egļu kritalas, jāvērot vai uz tās jau neaug šī sūna. LBB aicina ziņot par saviem atradumiem "dabasdati.lv" interneta platformā.
Attēlos zemāk var aplūkot, kā izskatās 2021. gada sūna – līklapu novellija (Nowellia curvifolia):
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
