Topošajā īres regulējumā atbalsta pārejas periodu par labu īrniekiem, ja mainīsies mājokļa īpašnieks

Komisija šodien turpināja skatīt likumprojektam "Dzīvojamo telpu īres likums" uz galīgo lasījumu iesniegtos priekšlikumus. Par vairākiem rosinājumiem vēl paredzēts turpināt diskusijas.

Atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ka, ja pēc likuma spēkā stāšanās tiks atsavināta dzīvojamā telpa, par kuras lietošanu līdz likuma spēkā stāšanās dienai būs noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, kurš nav ierakstīts zemesgrāmatā, dzīvojamās telpas ieguvējam būs saistošs šis līgums līdz 2026. gada 31. decembrim, bet gadījumā, ja noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma termiņš beigsies laikā līdz 2026. gada 31. decembrim – līdz līgumā noteiktā termiņa beigām.

Atbalstīts arī regulējums citā jautājumā – brīdinot īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu vai par atkāpšanos no dzīvojamās telpas īres līguma pirms vēršanās tiesā, izīrētājs brīdinājumā obligāti norāda saistību, tās kavējuma periodu, kavēto maksājumu apmēru un saistības neizpildes sekas.

Komisijas sēdē tika norādīts, ka vairāki no atbalstītajiem priekšlikumiem izriet no citos normatīvajos aktos jau noteiktā regulējuma. Deputāti šodien skatīja vairākus iepriekš atliktus priekšlikumus, par kuriem vienošanās vai kompromiss panākts atbildīgajā darba grupā.

Atbalstīts, ka īrnieka ģimenes loceklim, kā arī citai iemitinātajai personai, kura pārjaunos īres līgumu saskaņā ar specifiskiem, atsevišķā likuma normā paredzētiem noteikumiem, būs pienākums segt iepriekšējā īrnieka nesamaksāto īres maksu un citus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus.

Tāpat paredzēts noteikt, ka īrnieka pienākums būs atbrīvot īrēto dzīvojamo telpu, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, izņemot gadījumu, ja īrnieks par šīs telpas turpmāku lietošanu būs noslēdzis jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu vai tiesa būs apmierinājusi īrnieka pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanas apturēšanu.

Precizēta likumprojektā sākotnēji virzītā norma, ka ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu veikšanas kārtību nosaka dzīvojamās telpas īres līgumā.

Tāpat atbalstīts regulējums, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja īrnieks nemaksā īres maksu, lai gan viņam ir nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, un kavēto maksājumu apmērs pārsniedz divu mēnešu īres maksu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts lielāks pieļaujamais kavēto maksājumu apmērs.

Tāpat īres līgumu varēs izbeigt, ja īrnieks neveic ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus atbilstoši dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajai kārtībai un maksājumu kavējums pārsniedz divus mēnešus, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts garāks maksājumu kavējuma termiņš.

Paredzēts, ka, ja tiesa, izskatot izīrētāja pieteikumu, pieņem lēmumu par dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktā īrnieka pienākuma īres maksas nesamaksas gadījumā atbrīvot īrēto dzīvojamo telpu kopā ar ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām bezstrīdus piespiedu izpildi, vienlaikus ar tiesas nolēmumu dzīvojamās telpas īres līgums uzskatāms par izbeigtu.

Tāpat noteikts, ka, ja īrnieks likumā noteiktā termiņā un kārtībā vēršas tiesā ar prasību, apstrīdot īres maksas parādu, vienlaikus viņam ir tiesības prasīt īres līguma atjaunošanu uz īres līguma atlikušo termiņu.