Mēslošanas ABC: viss, kas tev jāzina par dārza mēslojumu  (2)

Augiem, tāpat kā cilvēkiem, vajadzīga pārtika. Augu pārtiku cilvēki sauc par mēslojumu. Mēslojumi ir dažādi, tie iedalās divās lielās grupās: organiskajos un minerālajos mēslojumos.

Organiskie mēslojumi ir kūtsmēsli, komposts, sliekkomposts, augu atliekas, nobirušās lapas, zivju milti, gaļas un kaulu milti, sapropelis – viss, kas veidojies no dzīviem organismiem (dzīvniekiem, augiem).

Minerālmēsli ir dabīgie un sintezētie. Dabīgos minerālmēslus – minerālus jeb iežus – iegūst raktuvēs un sasmalcina. Tādi ir, piemēram, kālija sulfāts, kālija magnēzijs. Otra grupa – sintezētie jeb iegūtie ieži – ir apstrādāti ar kādu citu vielu dažādās ķīmiskajās reakcijās. Šajā grupā ir gan vairāki bioloģiskajā audzēšanā atļautie savienojumi, piemēram, vara sulfāts (maisījuma "Bordo" sastāvā), vara hidroksīds (maisījuma "Čempions" sastāvā), gan arī citi, piemēram, kalcija nitrāts, amonija sulfāts. Arī pelni ir minerālais mēslojums, jo organiskās vielas, kas bijušas izejvielā, ir sadegušas. Nav korekti dalīt mēslojumus ķīmiskajos un bioloģiskajos, jo jebkurai vielai pasaulē ir sava ķīmiskā formula – pat ūdenim.

Neskatoties uz to, vai mēslojums ir vai nav atļauts bioloģiskajā audzēšanā, tā etiķetē pie sastāva jābūt norādītam barības elementu nosaukumam un daudzumam. Pārsvarā tie ir makroelementi slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K), ko etiķetē redzam apzīmētus kā NPK; skaitlis blakus norāda, cik daudz katra barības elementa satur mēslojums. Piemēram, 1 kg mēslojumā NPK 13-33-13 ir 130 g slāpekļa, 330 g fosfora un 130 g kālija. Lielākās daļas komplekso mēslojumu sastāvam pievienoti arī magnijs, sērs un vairāki mikroelementi. Pavasara mēslojums vienmēr saturēs daudz slāpekļa, jo tieši slāpeklis palīdz augam veidot zaļo masu. Piemēram, amonija nitrātā ir 34% slāpekļa. Pavasara mēslojums augiem jādod veģetācijas sākumā, kad tie jau pamodušies un briedina pumpurus.

Mēslojot tikai ar organiskajiem mēsliem, vēsā pavasarī augiem slāpekļa var trūkt, jo tas sāk atbrīvoties un kļūst pieejams augam tikai tad, ja augsnes temperatūra ir sasniegusi vismaz 15 grādus. Agri pavasarī nav pieejamas arī nekādas nezāļu vircas, tāpēc minerālais slāpekļa mēslojums ir ļoti noderīgs. Starp citu, pirms 2 gadiem veiktā pētījumā pierādīts, ka slāpeklis nelielās devās veicina mikroorganismu darbību augsnē, ja vien to neber pārāk daudz (būs pietiekami ar 6 gramiem uz kvadrātmetru, šo daudzumu sadalot, piemēram, divās reizēs). Ja slāpekļa trūkst, augļu kokiem neveidojas normāla garuma pieaugumi, samazinās raža. Savukārt, ja slāpeklis dots par daudz, dzinumi aug pārāk spēcīgi, sezonā izaugot pat līdz viena metra garumam, un nepaspēj līdz vasaras beigām nobriest, tādēļ ziemā var apsalt. Ar slāpekli bagātīgi mēsloti augi vairāk garšo laputīm, tādiem vairāk redzami miltrasas bojājumi. Kad aug pirmās nezāles, tiek pļauta zāle, to var ielikt mucā, apliet ar ūdeni un siltā vietā noturēt kādu nedēļu. Zālei sākot sadalīties, šķīstošie barības elementi nonāk šķīdumā – šādi iegūst tā saucamo nezāļu vircu, kas ir ļoti spēcīgs slāpekļa un kālija mēslojums. Vienu litru vircas atšķaidot 10 litros ūdens, mēslo visus augus. Te svarīgi ir nepārcensties. Tomātus un gurķus šādi var mēslot tikai līdz brīdim, kad parādās pirmie augļaizmetņi, vēlāk devu samazina vairāk nekā uz pusi, jo slāpeklis var stipri veicināt zaļās masas pieaugumu, aizkavējot ražošanu. Augu pārmēslojot, tomātu un gurķu vietā var piedzīvot grūti ierobežojamu dzinumu augšanu un slinku ziedēšanu. Ziedēšanas laikā augiem vajadzīgs fosfors, bors, pēc tam arī kālijs. Savukārt slāpekļa mēslojumu ierobežo vai nedod nemaz. Piemēram, augļu kokiem jūnija beigās un jūlijā jaunie dzinumi beidz augt un nobriest, tāpēc vasaras otrajā pusē slāpekļa mēslojumu tiem nedod vispār. Augļu ienākšanās laikā augam vairāk nepieciešams kālijs un kalcijs. Viengadīgos augus var ik pa laikam mēslot līdz pat ražošanas beigām, bet daudzgadīgajiem augiem augustā vai septembra sākumā tiek dots rudens mēslojums, kura sastāvā galvenokārt ir kālijs un fosfors, bet slāpekļa saturs ir zems, vai arī tā nav vispār.