RNP: Dzīvokļu īpašnieki rada bīstamību mājās, liedzot piekļuvi kopīpašuma komunikācijām  (1)

Kā portālam "Tava Māja" norāda RNP pārstāve Una Grenevica, speciālisti aizvien biežāk saskaras ar situācijām, kad dzīvokļa īpašnieki liedz piekļuvi kopīpašuma komunikācijām, kas nepieciešama, lai veiktu avārijas darbus vai plānotos remontdarbus cauruļu nomaiņai. Kā atgādina RNP, dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir noteikta obligāta prasība, kas jāievēro visiem dzīvokļu īpašniekiem – viņu pienākums ir nodrošināt pārvaldniekam piekļuvi, lai veiktu dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanu un normālu to funkcionēšanu, kā arī nodrošināt iespēju apsekot īpašumu un veikt remontdarbus. Kā secina RNP, bieži dzīvokļu īpašnieki nepilda likuma prasības un liedz piekļuvi. RNP pieļauj, ka pārsvarā dzīvokļu īpašnieki to liedz tādēļ, ka dzīvokļos veikts neatbilstošs remonts, piemēram, sienas nišas, kas aizsedz kopējās komunikācijas, pārbūvētas par monolītu sienu, kā rezultātā cieš visi mājas iedzīvotāji.

"Šobrīd darbu sākuma stadijā šī problēma jau skar vairāk nekā 1200 dzīvokļu. Šajos apstākļos, kad visa sabiedrība cīnās pret Covid-19 infekcijas izplatību, vairāk uzturoties mājās un tādā veidā vairāk noslogojot kopējās komunikācijas, ir īpaši svarīgi, lai tās būtu labā tehniskā stāvoklī. Lai to nodrošinātu, ir būtiski veikt plānotos remontdarbus. Ja iecerēto remontdarbu laikā nav iespējams piekļūt tām vietām, kur nepieciešams veikt remontus, visi mājas iedzīvotāji var palikt, piemēram, gan bez aukstā, gan karstā ūdens. Var rasties situācijas, kad tie dzīvokļu īpašnieki, kuri nepilda likumā noteiktās prasības, avārijas situācijā var būt spiesti atlīdzināt zaudējumus, kas radušies savlaicīgu remontdarbu kavēšanas rezultātā," norāda RNP valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Kā uzsver RNP, šādai dzīvokļu īpašnieku pretlikumīgai rīcībai var būt bīstamas sekas – bojātas koplietošanas komunikācijas, appludināti zemāko stāvu kaimiņu dzīvokļi, kā arī radīts aizskārums citu cilvēku drošībai, veselībai un apkārtējās vides kvalitātei, neplānots un neprognozējami ilgs ūdensapgādes pārrāvums.

"Nav apstrīdams pamatpostulāts, ka katrs dzīvokļa īpašnieks ir atbildīgs par sava īpašuma uzturēšanu kārtībā, tāpat viņam ir pienākumi pret kopīpašumu un pienākums segt savas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītos zaudējumus citiem īpašumiem. Apdrošināšana var atsevišķos gadījumos palīdzēt, taču tā nav burvju nūjiņa," stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. "Īpašuma apdrošināšana sedz zaudējumus, ko jūsu dzīvoklim nodarījušas trešās personas, piemēram, to nolejot. Taču pašam "kaitniekam" īpašuma apdrošināšana var nesegt zaudējumus savā dzīvoklī par plīsušām trubām, ja viņš nebūs par tām rūpējies kā labs un rūpīgs saimnieks. Turklāt, ja būs skaidrs, kurš šajā situācijā ir vainīgais, kaimiņu apdrošinātāji vērsīs piedziņu pret šo personu – tā kā RNP minētajā gadījumā strādnieku neielaišana dzīvoklī var izmaksāt ļoti dārgi," vērtē Abāšins.

Darbinieki, kuri veic nepieciešamos remontdarbus, ir nodrošināti ar individuālās aizsardzības līdzekļiem, tai skaitā ar sejas aizsargmaskām, tādā veidā mazinot riskus Covid-19 infekcijas izplatībai.