lidmašīna, debesis
Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI
Lai arī Covid-19 izplatība vēl joprojām ir ievērojama un sabiedrība tiek lūgta rūpīgi izvērtēt nepieciešamību doties uz ārvalstīm, lidojumi, tostarp uz trešajām valstīm, notiek. Tomēr tiem, kas tomēr nolēmuši kaut kur ceļot, dodoties ārpus Latvijas robežām, ir jāliek aiz auss – ir vairāki riski, ar kuriem iespējams saskarties. Ar ko rēķināties? "Tūrisma Gids" vaicāja atbildes Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta pārstāvjiem.

Aizvien plašāk izplatoties Covid-19 vīrusam, 2020. gada 12. martā Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija un 14. martā Ministru Kabinets pieņēma lēmumu par starptautiskās pasažieru satiksmes apturēšanu Latvijā. No tā brīža tika uzsākta Latvijas valstspiederīgo repatriācija. Ārlietu ministrija ciešā sadarbībā ar Satiksmes ministriju, nacionālo aviopārvadātāju "airBaltic", citām ES dalībvalstīm un citiem pasažieru pārvadātājiem, tolaik nodrošināja Latvijas valstspiederīgajiem iespēju atgriezties savā mītnes zemē. Tāpat bija jānodrošina informācijas pieejamību par citās valstīs noteiktiem ceļošanas ierobežojumiem un iespējām izceļot no šīm valstīm un ieceļot tranzītā citā valstī. Salīdzinoši ar pagājušo gadu situācija ir atšķirīga, jo šobrīd pastāv pasažieru pārvadājumi ar ārvalstīm un repatriācijas reisi vairs netiek rīkoti.

Ņemot vērā augsto saslimstību ar Covid-19 gan pasaulē, gan Latvijā, ĀM iesaka neceļot, ja vien nepastāv būtiski un neatliekami iemesli. Ja arī personas dodas ārvalsts braucienos, tām ir jāievēro attiecīgo ārvalstu nosacījumi. Neskatoties uz šo aicinājumu, kas dažādos formātos un intensitātēs ir daudzināts kopš 2020. gada marta, ĀM Konsulārais departaments turpina saņemt daudzus zvanus par ceļošanas iespējām uz ārvalstīm un tiek sniegta informācija par ārvalstīs noteiktiem ieceļošanas ierobežojumiem, kas izveidoti Covid-19 pandēmijas dēļ. "Tas nozīmē, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem joprojām nav pieņemama situācija, ka pandēmijas dēļ nākas atlikt plānus vai ikdienišķas vajadzības," pauž Konsulārā departamenta pārstāvji. Vienlaikus nav mazinājies arī to personu skaits, kas ārvalstīs nonāk konsulārās palīdzības situācijā ar pandēmiju nesaistītu iemeslu dēļ – nonāk slimnīcās, cieš negadījumos, iet bojā, tiek apcietināti u.tml., pastāstīja departamentā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!