Savvaļas puķu pļava dārzā – kādas sēklas izvēlēties un kā sēt

Dabiskās pļavas Latvijā ir izzūdoša dabas vērtība, tās saglabājušās vien 0,7 procentos Latvijas teritorijas. Latvijas Dabas fonda dabisko pļavu atjaunošanas projekta "GrassLIFE" darbības laikā bieži esam saņēmuši jautājumus, ko var darīt, lai pļavu situāciju uzlabotu? Vai varam dabai palīdzēt, sava īpašuma teritorijā atvēlot platības apsēšanai ar dabisko pļavu augu sēklām? Mūsu eksperti norāda, ka dabisko pļavu sēklu piesēja ir derīga un pasaulē izmantota metode pļavu atjaunošanai, taču tā nav tik vienkārša, kā sākumā varētu šķist.

Pirmkārt, ir ļoti svarīgi ņemt vērā to, ka Latvijas pļavu dabiskās vides atjaunošanai ir piemērotas tikai Latvijā ievāktas pļavu augu sēklas. Sēklu tirgū ir pieejamas Vācijā, Holandē vai citviet Eiropā ražotās pļavu augu sēklas, dažādi maisījumi ar kārdinošu pļavas tēlu uz paciņas, taču biologi un zālāju eksperti stingri norāda – tās ir izmantojamas tikai pagalmos un puķu dobēs. Šīm sēklām nevajadzētu nonākt Latvijas pļavās un ganībās.

Kāpēc ir tik svarīgi pļavas atjaunot tikai ar Latvijā ievāktām sēklām? Pļavu augu sugām raksturīga plaša ģenētiskā daudzveidība, kas veidojusies, sugai pielāgojoties dažādiem ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem. Pētījumos pierādīts, ka augiem, kuru sēklas iegūtas citos ģeogrāfiskajos reģionos un atšķirīgos klimatiskajos apstākļos, ir zemāka dīgtspēja, tie veido mazāk ziedkopu, nereti zied citā laikā, nepaspējot nogatavināt sēklas, un sliktāk pārziemo. Turklāt, nonākot Latvijas pļavās, šādi augi var ietekmēt attiecīgo sugu Latvijas populāciju ģenētisko mantojumu un tādējādi apdraudēt to vitalitāti vai pat novest pie lokālas sugas izmiršanas. Krustojoties Latvijas un citu reģionu vienas sugas populāciju īpatņiem, to pēcnācējiem var tikt mazināti vietējiem augiem raksturīgie aizsargmehānismi pret kaitēkļiem, kā arī to spēja pārdzīvot nelabvēlīgus sezonālos apstākļus. Jo lielāks sēklu izcelsmes vietas ģeogrāfiskais vai klimatiskais attālums, jo lielākas augu fenoloģiskās atšķirības (piemēram, dīgšanas, ziedēšanas, sēklu nogatavošanās laiks), kas ir būtiskas dzīvās vides faktoru mijiedarbībai pļavas ekosistēmā, īpaši attiecībās ar apputeksnētājiem un augēdājiem. Izjaucot ierasto ritmu, var rasties negatīva ķēdes reakcija visā pļavas ekosistēmā, un mēs varam pļavu nevis atjaunot, bet gan zaudēt.

Bet ko gan darīt, ja ārvalstu sēklas nav izmantojamas Latvijas pļavās? Ir jāapbruņojas ar pacietību. Šobrīd Latvijā ievāktas pļavu augu sēklas tirgū nav pieejamas. Pagājušajā vasarā Latvijas Dabas fonds akcijas "Iesēj savu kvadrātmetru!" ietvaros uzsāka Latvijas dabisko augu sēklu ievākšanu un to izplatīšanu interesentiem, kas vēlējās iesēt tās savos mauriņos. Akcijai bija milzīga atsaucība, un šī iniciatīva tiks turpināta ilgtermiņā. Jau šovasar turpināsim ievākt sēklas lielākos apjomos un iesaistīt pļavu interesentus visā Latvijā. Šogad sēklu vākšanā tiks iesaistīti arī vietējie zemnieki, lai jau nākamgad tirgū būtu pieejami pirmie Latvijas dabiskajās pļavās ievāktie dabisko zālāju augu sēklu maisījumi.

Tāpēc visiem, kas vēlas pļavu, iesakām nogaidīt ar sēšanu, bet sākt ar sēklu ievākšanu. Ja tomēr ir vēlme pļavas ierīkošanu uzsākt jau šajā gadā, ieteicams vērsties pie Igaunijas kompānijas "Nordicbotanical", kas realizē Igaunijā ievāktu produkciju. Latvija un Igaunija atrodas vienā ģeobotāniskajā reģionā. Tas ļauj cerēt, ka Igaunijā augušo augu ģenētiskās varietātes ir līdzīgas mūsējām. Tomēr būtiski apzināties, ka zināšanas par katras sugas augiem, to ģenētiku un adaptācijas mehānismiem joprojām ir ļoti ierobežotas, tāpēc svarīgi ievērot piesardzības principus.

Nelielu platību apsēšanai sēklas Latvijas dabiskajās pļavās var ievākt pašrocīgi, vēršoties pie tuvumā esošo dabisko pļavu īpašniekiem ar lūgumu kādu stūrīti pļavā atstāt nenopļautu un ļaut augiem izziedēt vai pirms aktīvās sēņošanas sezonas sākuma dodoties tās ievākt kādā reti pļautā ceļmalā vai mežmalā.

Labākais laiks dabisko pļavu sēklu izsējai ir rudens. Līdz tam vasarā ieteicams izpētīt, kādi augi sēšanai atvēlētajā pļavā jau ir sastopami, kā arī parūpēties par to, lai pļava tiktu nopļauta, novākta un sagatavota sēklu izsējai – pārliecināties, ka tajā ir atrodami atsegti augsnes laukumi, kur izkaisītajām sēklām sasniegt zemi. Ja nav, veikt vieglu pļavas ecēšanu vai atsevišķu tās laukumu kārtīgu nogrābšanu.