Mājokļu apsaimniekotājs dalās ar praktiskiem padomiem par balkonu iekārtošanu

Kā atgādina uzņēmuma pārstāvis, lodžijas ir privātīpašums piederošs pie katra konkrētā dzīvokļa, tāpat arī balkoni ir noteikti kā privātīpašums, izņemot atsevišķus gadījumus, kad tie nav saistīti ar tam pieguļošo dzīvokli. Tāpat īpašniekiem ir noteikts par pienākumu atbilstoši ēkas tehniskajām prasībām uzturēt lodžijas un balkonus labā tehniskā stāvoklī. Tomēr, ir daži nosacījumi un ieteikumi tam, ko var un ko tomēr nevar darīt aprīkojot, uzlabojot un remontējot balkonu un lodžiju telpas.

Tāpat jāatceras, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos iekārtot atvērtu balkonu vai lodžiju ar materiāliem un mēbelēm, kuras nav piemērotas ilgstošai turēšanai āra apstākļos, nebūtu prātīgi, jo vasara ilgst tikai trīs mēnešus – atlikušos deviņus mēbeles nāksies izvietot telpās, lai tās nesabojātos. Tāpēc šo āra telpu iekārtojumā izmanto mitruma, saules un citu āra apstākļu izturīgas lietas un mēbeles (bieži tās ir izgatavotas no plastmasas vai metāla), kuras, iestājoties aukstam laikam, var atstāt turpat balkonā vai lodžijā, lai gaida nākamo pavasari.

Jāatceras, ka īpašnieku pienākums ir rūpēties, lai balkona vai lodžijas tehniskais stāvoklis nepasliktinās, lai betona grīda vai hidroizolācijas slānis netiek bojāts un ēkas konstrukcijā neiekļūst mitrums, kas var būt cēlonis gan armatūras korozijai, gan radīt bojājumus zemāk esošajiem dzīvokļu īpašumiem. Šī iemesla dēļ jāizvēlas tāds grīdas segums, kas nebojā betona grīdu vai hidroizolācijas slāni, kā arī nerada mitruma krāšanos uz tā.

Betona balkonu un lodžiju grīdām, kur nav paredzēts hidroizolācijas slānis, vienkāršs grīdas segums ir polipropilēna flīzes, kuras ir viegli ieklāt un ir neslīdošas un ilglaicīgas. Tas ir arī Latvijas laikapstākļiem piemērotākais segums lodžijām un balkoniem. Šāds segums mitrumā nebojāsies, tas nelaidīs cauri mitrumu, nodrošinās gaisa apmaiņu starp pārsegumu, turklāt būs ilglaicīgs.

Var izvēlēties arī koka (dēļu) grīdas segumu, tikai tad jāatceras, ka tas būs katru gadu no jauna jābeicē, lai grīda nebojātos un koks nelaistu cauri mitrumu, tādējādi sākot trūdēt.

Var izvēlēties speciālas akmens flīzes ārtelpām, kas ir paredzētas dažādiem laika apstākļiem. Tomēr jāuzmanās, jo ar laiku spraugās var sākt krāties mitrums, flīzes var sākt atdalīties no virsmas. Noteikti jāizvēlas speciālās ārtelpu flīzes, jo iekštelpu flīzes mitrumā var būt slidenas.

Vēl var izvēlēties koka-plastmasas kompozītmateriāla (WPC) grīdas segumu. Risinājums ir tas pats, kas kokam, tikai nebūs katru gadu jābeicē, turklāt WPC būs ilgmūžīgāks. Taču tas ir arī dārgāks.

Kādi segumi nederēs balkonam vai lodžijai?

Uz margām noteikti nevajadzētu likt vai karināt pāri puķu kastes. Tas rada papildu svaru margām, turklāt ar laiku puķu kastes var bojāt margu konstrukciju. Tomēr, ja izvēlas karināmās puķu kastes, noteikti jāliek tās uz iekšpusi, nevis jākarina pāri balkona vai lodžijas margām. Uz āru uzkarinātās puķu kastes var nokrist, turklāt tās var būt bīstamas zemāk dzīvojošiem kaimiņiem vai vienkārši garāmgājējiem.

Nerekomendējam taisīt lodžiju griestos urbumus un likt tur stiprinājumus iekarināmiem puķu podiem. Šādas darbības var bojāt ēkas konstrukciju, ļaut mitrumam iekļūt ēkas segumā.

Noteikti neizvēlieties audzēt kādus vīteņaugus, kas ar laiku var izplesties arvien plašāk uz ēkas fasādes, apakšējām, augšējām lodžijām vai balkoniem.

Augu laistīšanu vajadzētu rūpīgi izplānot, tāpat der atcerēties, ka uz balkoniem un lodžijām lietus nelīst pietiekoši, kā rezultātā tas nedos nepieciešamo ūdeni augiem. Labāk laistīt biežāk, nevis reti un bagātīgi, jo tad ūdens var sūkties cauri puķu kastēm un puķu podiem, noliet kaimiņu balkonu vai lodžiju, kā arī radīt bojājumus grīdas segumam.

Jāatceras, ka atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem, grilēšana uz balkoniem un lodžijām nav atļauta, kā arī var traucēt jūsu kaimiņus.