Slieku komposts dzīvoklī – tas ir iespējams

Ikdienas darbos virtuvē mums bieži rodas dažādi ēdienu pārpalikumi – dārzeņu mizas, serdes, kaceni un citi atgriezumi, kafijas un tējas biezumi, olu čaumalas utt. Videi draudzīgi no tiem var atbrīvoties ne tikai bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineros, bet arī slieku kompostā (pazīstams arī kā vermikomposts vai biohumuss) turpat dzīvoklī zem izlietnes vai pieliekamajā. Pabarojot sliekas ar organiskajām virtuves atliekām, ne tikai atbrīvosies no atkritumiem, bet arī iegūsi lielisku augsnes uzlabošanas līdzekli, kuru varēsi izmantot kā papildu barības vielu augiem. Tā ne vien samazināsi maksājumus par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī ietaupīsi naudu, ko iztērētu rūpnieciskos substrātos telpaugu vai mazdārziņu augsnes bagātināšanai. Nemaz nerunājot par to, ka iegūsi virkni mājdzīvnieku – klusu un aprūpē ne īpaši prasīgu. Turklāt, veidojot slieku kompostu pareizi, ar sliekām atbilstošu ēdienkarti un dzīves apstākļiem, no komposta neveidosies ne smakas, ne liela nekārtība.

Vermikomposts (biohumuss) ir organisks mēslojums, ko iegūst, izmantojot sliekas un to gremošanas trakta baktērijas un sēnes. Tās ir barības vielas, kas ir izgājušas caur slieku gremošanas traktu. Vermikompostēšanai visbiežāk izmanto Kalifornijas sarkanās sliekas (Eisenia fetida), kas ik dienu spēj apēst un pārstrādāt tik, cik pašas sver. Tomēr vides žurnāliste un pieredzējusi slieku komposta veidotāja Anitra Tooma žurnālā "Vides Vēstis" norāda: "Arī mūsu pašu mēslu sliekas mizas ēd gana labi, un viņu ēstgriba ir ciešā saistībā ar siltumu, tāpēc pēc sliekām droši vari doties uz draugu komposta kaudzi vai kūtsmēslu čupu."

Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" organizētajā pieredzes apmaiņas diskusijā "Kā bio atkritumus pārvērst dārznieku "melnajā zeltā"?" Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Artūrs Jansons norādīja, ka tieši būšana "pa rokai" ir viens no iemesliem, kāpēc slieku kompostu ir ērti veidot: "Es paralēli dārza kompostam ieviesu savās mājās slieku kompostu, jo man ir slinkums katru reizi iet uz dārza otru galu, lai izmestu, piemēram, pāris brokoļu kacenus. Tāpēc man pieliekamajā dzīvoja sliekas. Es pārsvarā virtuves atliekas liku slieku kompostā, lai pēc tam ar to papildinātu dārza kompostu vai mēslotu puķes."

Parasti sliekas var barot reizi nedēļā. Tās labprāt ēd dārzeņu un augļu mizas un citus atgriezumus, kafijas un tējas biezumus, papīra salvetes, sasmalcinātas olu čaumalas, arī sapelējušu maizi vai produktus, kuros ir iemitinājušās kodes. Tomēr kafijas biezumiem līdzīgi kā citrusiem nevajadzētu veidot vairāk kā 1/5 no kopējās slieku barības.

Sliekām nevajag dot marinētu, asu, piparotu un sālītu produktu atliekas, piemēram, sīpolus, ķiplokus. Slieku kompostā neliek arī augļu kauliņus, piena produktus, gaļu un zivis, kaulus un asakas. Kā arī, nav ieteicams pievienot eļļainus produktus. Šo visu ievērojot, tas palīdzēs izvairīties no smaku veidošanās.

Sliekām nepieciešama ne tikai barība, bet arī siltums, mitrums un gaiss. Slieku kompostu var veidot tikai telpās, jo tām ir nepieciešama nemainīga gaisa temperatūra. Sliekas dzīvo un vairojas temperatūrā no 13 līdz 30^oC. Tās arī jāsargā no tiešiem saules stariem, lai neizžūst un nepārkarst. Mitrumam slieku kompostā ir jābūt līdzvērtīgam izspiestai švammei. Ja slieku komposts ir pārāk mitrs, tam ir jāpievieno kādi sausie materiāli, piemēram, kūdra, saplēsts papīrs, avīzes.

Lai izveidotu slieku komposta vietu, nepieciešamas divas līdzīga lieluma kastes vai spaiņi, vāks un paliktnis. Kastu vai spaiņu pamatnē izveido nelielus caurumus, caur kuriem varēs notecēt liekais mitrums un sliekas varēs pārvietoties uz augšējo trauku.

Pirmā trauka apakšā ieber kūdru, virs tām izkaisa virtuves atliekas. Tam pievieno sliekas ar trūdzemi, kas kalpos kā mikroorganismu ieraugs. Trauku apklāj ar kartonu un ne pārāk cieši uzliek vāku. Kad pirmais trauks pilns, tam pa virsu uzliek otru trauku un turpina likt virtuves atliekas un kūdru. Kartona un kūdras kārtiņa palīdzēs arī pasargāt no augļu mušiņām jeb drozofilām.

Kad apakšējā trauka saturs jau sadalījies, trūdzemi ieber lielākā traukā, sakasa uzbērumu. Tās sliekas, kas nav aizlīdušas uz pirmo trauku, sabīsies un līdīs dziļāk. Pēc dažām minūtēm noņem virsējo trūdzemi, ko vari izmantot augu mēslošanai un izlasi lēnākos tārpus, atkal sakasi zemi. Tā pamazām bužinot trūdzemes virskārtu, tu sadzīsi sliekas dziļumā. Trauku ar atlikušo zemi un sliekām uzliec uz pilnā trauka, ber virtuves atliekas un aplis turpinās. Slieku komposta traukus var droši glabāt zem izlietnes vai pieliekamajā.

Kompostu vismaz reizi nedēļā jāizcilā, lai ielaistu gaisu. Ja gaisa nav, sākas anaerobā pūšana, kas rada smakas. Ja trauki ir nelieli, droši var izcilāt ar rokām, uzvelkot saimniecības darbos izmantojamus gumijas cimdus. Ja sliekām kaut kas nepatiks komposta sastāvā un dzīves apstākļos, tās līdīs laukā no kastes un glābsies uz vāka. Ja vēlies paātrināt sadalīšanās procesus, dārzkopības veikalā var iegādāties mikroorganismus kompostam.

Biohumuss ir daudz koncentrētāks nekā parastais komposts, tāpēc to vajag sajaukt ar augsni (ja augsne bagātīga, proporcijā 1:10, ja nabadzīgāka, 1:5 vai pat 1:3), pievienot karoti puķu laistāmajam ūdenim vai iemaisīt 1 litru kompostu 10 litros ūdens, lai iegūtu slieku komposta šķīdumu ūdenī, ar kuru aplaistīt augus. Maisījumu var atstāt diennakti ievilkties, to ik pa laikam vēl apmaisot.

Slieku kompostu var izkaisīt puķu dobēs, ap košumkrūmiem un ogulājiem un sajaukt ar augsni. Pa virsu var salikt nopļauto zālienu, jo komposta mikroorganismi un mazās slieciņas ātrāk palīdzēs zālei sadalīties un uzlabos auglīgo zemes slāni. Slieku kompostu vari izkaisīt arī pagalma apstādījumos vai parkā, tomēr to nekādā gadījumā nedrīkst nest uz mežu.

Biohumuss visaugstāko mikrobioloģisko aktivitāti sasniedz pēc 2–4 nedēļām, kad ir pabeigts kompostēšanas process. Ja slieku komposts tiek izžāvēts, tā sastāvs būtiski nemainās arī tālākajā uzglabāšanas periodā. Tomēr biohumuss ir dzīvs mēslojums, un to nevar glabāt mūžīgi. Glabāšanas vietai jābūt vēsai, tumšai.