Sešas izplatītākās kļūdas, kas kavē pirmā mājokļa iegādi  (1)

Viens no biežākajiem mājokļa iegādes kavēkļiem ir nepietiekami iekrājumi pirmajai iemaksai, kad cilvēki ir iekrājuši pāris tūkstošus eiro un vēlas izmantot valsts atbalsta programmas. Minimālā pirmā iemaksa mājokļa iegādei ar Altum atbalstu ir pieci līdz desmit procenti no īpašuma kopējās summas vai 10 līdz 15 procenti, ja veic personisko ieguldījumu bez valsts atbalsta. Veicot individuālus finansējuma aprēķinus, var izrādīties, ka iekrātās naudas daudzums tomēr nav pietiekošs pirmajai iemaksai. Bankas novērojumi liecina, ka vidēji ģimenes pirmajai iemaksai ir iekrājušas līdz 5000 eiro un vēlas iegādāties dzīvokli jaunajā projektā, kur īpašuma cena ir ap 100 tūkstošiem eiro. Pat ar valsts sniegto garantiju šajā gadījumā 5000 eiro ir minimums, kas klientam ir jāiegulda pašam, turklāt jāņem vērā, ka iegādes procesā ir arī citas saistītas izmaksas.

Pirms mājokļa iegādes ieteicams konsultēties ar bankas speciālistu, kurš palīdzēs aprēķināt citas nepieciešamās izmaksas, piemēram, par īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un notāra pakalpojumiem. Tāpat, iespējams, būs nepieciešami remonta vai mājokļa labiekārtošanas izdevumi. Ieteicams noskaidrot arī paredzamo komunālo maksājumu un īpašuma nodokļu apmērus, lai laikus zinātu, ar kādiem ikmēneša izdevumiem būs jārēķinās.

Lai nepārmaksātu par noskatīto mājokli, ieteicams veikt cenu izpēti, kas palīdzēs noteikt, vai cena atbilst tirgus situācijai un patiesajai īpašuma vērtībai. To var izdarīt, salīdzinot izvēlētā mājokļa cenu ar citu līdzvērtīgu īpašumu cenām, piemēram, mājaslapās cenubanka.lv, city24.lv vai ss.lv, kā arī pārbaudot pieejamos oficiālos datus par vēsturiskajiem darījumiem ar konkrēto īpašumu un iepriekšējiem īpašniekiem vietnē zemesgramata.lv.

Izvēloties savu pirmo mājokli, viens no svarīgākajiem aspektiem ir īpašuma juridiskais statuss. Kā norāda bankas pārstāvis, banka ļoti rūpīgi vērtē īpašuma juridisko statusu, un tikai tad, ja dokumentācija ir kārtībā, banka var piešķirt klientam finansējumu. Piemēram, ja cilvēks ir izvēlējies iegādāties privātmāju, ir svarīgi pārliecināties, vai māja ir nodota ekspluatācijā. Iespējams, būvniecība nav veikta atbilstoši projektam, kas nozīmē, ka sliktākajā scenārijā pašvaldība var neakceptēt nobīdes no plāna un daļu mājas var nākties pārbūvēt. Izvēloties dzīvokli, ir jānoskaidro, vai tajā iepriekš nav veiktas pārbūves un vai tās ir atbilstoši saskaņotas.

Izvērtējot klienta kredītspēju, banka ņem vērā gan ienākumus, gan esošās kredītsaistības un kopējo mājsaimniecības finanšu slogu. Praksē novērots, ka klienti ne vienmēr apzinās visas savas saistības. Piemēram, dažkārt klienti nezina, ka kredītkartes limits arī ir kredītsaistības, vai tas, ka klients jau ir galvotājs kādam citam kredītam, arī ietekmē maksimālo pieejamo kredīta apmēru.

Nereti iegādātais īpašums nav vienīgā klienta dzīvesvieta, tāpat dzīves laikā var mainīties arī prasības un vajadzības pēc dzīvojamās telpas. Tādēļ ieteicams uz īpašumu paraudzīties perspektīvā – vai pēc septiņiem līdz desmit gadiem tam būs pieprasījums tirgū; kāda izskatīsies tuvākā apkārtne un apkārtējās teritorijas attīstības plāni; kāds ir īres tirgus līdzīgiem mājokļiem; vai nepieciešamības gadījumā nekustamo īpašumu varēs izīrēt par summu, kas nosedz, piemēram, ikmēneša mājokļa kredīta maksājumu? Īpašuma izvēle vietā, kur ir aktīvs nekustamā īpašuma tirgus, var kalpot par atbalstu sarežģījumu laikā vai ceļā uz jaunu mājokli.