No ciema skolas līdz karnevāla maskām – Čehijas brīvdabas muzeji aicina

Čehi ciena savu vēsturi, jo tikai apzinoties savas saknes, tu vari ar pārliecību skatīties nākotnē. Čehijas brīvdabas muzejos, ar ko īpaši bagāta ir Morāvija, var iepazīties ar tradicionālo etnogrāfisko arhitektūru, bagātīgi dekorētajiem tautas tērpiem un unikāliem zemkopības tehnikas eksemplāriem. Un kā tad bez tradicionālajiem ēdieniem, paražām un amatnieku darbnīcām! Lai interesantāk, pirms tam varbūt vērts apmeklēt mūsu pašu Etnogrāfisko brīvdabas muzeju un mazākas privātās kolekcijas, tad salīdzināt, kā bijis pie mums un kā – pie čehiem.

Čehijas visvecākais brīvdabas muzejs atrodas Pršerovā pie Labas (Přerov nad Labem) – ciemā 40 kilometrus uz rietumiem no Prāgas. Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs tika izveidots 19. gadsimta beigās pēc vietējā muižas īpašnieka, Hābsburgu dzimtas pārstāvja, ceļotāja un etnogrāfa Ludviga Salvatora iniciatīvas. Muzejā var aplūkot 33 objektus, tostarp septiņas mājas, septiņas klētis un divus šķūņus. Pastāvīgā ekspozīcija iepazīstina ar Polabi reģiona iedzīvotāju ikdienas dzīvi no 18. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum.

Valahijas brīvdabas muzejs Rožnovā pie Radhoštja (Rožnov pod Radhoštěm) atrodas Morāvijas Beskidu kalnos, Radhoštja (Radhošť) kalna pakājē. Tas ir lielākais un vecākais brīvdabas
muzejs Centrāleiropā.

80 hektāru platībā apmeklētāji var iepazīties ar daudziem interesantiem faktiem par Morāvijas Valahijas iedzīvotāju tradicionālajiem amatiem, tautas mākslu un paražām. Muzeja visvecākā daļa ir Koka pilsētiņa, kas tika atvērta 1925. gadā. Pamazām tur tika pārvietotas vēsturiskās dzīvojamās mājas, saimniecības ēkas, zvanu torņi un akas.

Mūsdienās tur atrodas aptuveni simts ēku un 137 000 eksponātu. Brīvdabas muzejs gandrīz visu gadu ir dzīvības pilns – tajā notiek folkloras pasākumi, festivāli un gadatirgi.

Brīvdabas muzejā Veseli Kopecā ("Vesely Kopec" nozīmē "Līksmais kalns") Hlinecko reģionā (38 kilometrus uz dienvidiem no Pardubices), papildus plašajai tautas būvmākslas arhitektūras izstādei, var apskatīt karnevāla masku izstādi.

Krāsainās karnevāla parādes Hlinecko reģiona ciematos ir iekļautas UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Čehijas visjaunākais brīvdabas muzejs – atvērts 1988. gadā – atrodas Zubrnicē, uz ziemeļiem no Prāgas. Tur var apbrīnot ēkas, kas tika pārvietotas no visas apkārtnes, tostarp koka un mūra dzīvojamās mājas, unikālo 1695. gada baroka aku, nelielas ūdens dzirnavas, augļu žāvēšanas telpu un ciema skolu.

Brīvdabas muzejā Pržikazos (Příkazy) netālu no Olomoucas var apskatīt 19. un 20. gadsimta mijas tautas būvmākslu no Hanas reģiona Centrālajā Morāvijā. Muzeja centru veido četri gandrīz 200 gadus veci šķūņi. Muzejā var aplūkot bijušās dzīvojamās istabas un izstādi, kas veltīta mājsaimniecībai. Ir vērts apskatīt arī lauksaimniecības mašīnas, tostarp kulšanas mašīnas un dzinējus to darbināšanai, kā arī darbarīkus no dažādām amatnieku darbnīcām.

Folkloras cienītājiem iesakām apmeklēt brīvdabas muzeju Stražnicē (apmēram 30 kilometrus uz dienvidiem no Uherskes Hradištes). Tur uzzināsiet, kā Morāvijā tika svinētas Lieldienas vai ražas svētki, apskatīsiet bagātīgi dekorētus tautas tērpus, vīnogu presi un vīna pagrabus, kā arī atklāsiet tradicionālās vīnkopības noslēpumus īstā vīna dārzā. Štražnices brīvdabas muzejs ir īpaši slavens Starptautiskā folkloras festivāla dēļ. Tas notiek katru jūniju, ja vien ir labvēlīga epidemioloģiskā situācija – 2020. un 2021. gadā festivāls notika attālināti. Tas ir viens no vecākajiem un lielākajiem šāda veida pasākumiem Eiropā.

Par Slovacko reģiona tautas tradīcijām un vēsturi var uzzināt, apmeklējot Slovacko tradīciju centru Modrā netālu no Velehradas. Tur atrodas Arheoloģiskais brīvdabas muzejs, botāniskā izstāde un zemūdens tunelis, kurā var vērot saldūdens zivis. Brīvdabas muzejā var iepazīties ar tradicionālo augļu destilātu veidošanas procesu un vīna darīšanas vēsturi reģionā, kā arī nogaršot reģionālos produktus.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.