Zviedrijas prāmju kompānija "Stena Line" norīkojusi jaunu prāmi maršrutā Ventspils–Nīnashamna. "Stena Scandica" gandrīz par trešdaļu pieaugusi kravas ietilpība un divkārt – pasažieru kajīšu skaits, tostarp ceļojumiem ar mājdzīvniekiem. Budžeta līmeņa, bez īpašām izklaidēm – tālbraucēju un viesstrādnieku iecienītais "Stena Line" šogad Latvijā palika kā vienīgais tūristu prāmis. Portāls "Delfi" paviesojās prāmja inaugurācijas pasākumā, kur uzstājās kompānijas īpašnieks, miljardieris Dens Stens Oslons, Zviedrijas sūtne Kārena Hoglunda un jaunais Ventspils mērs Jānis Vītoliņš.
"Mums ir atšķirīgi mērķi, ja salīdzina ar tādiem izklaides prāmjiem kā "Tallink". Mēs vairāk esam transports, mums nav dziesmu, deju un brazīliešu ča-ča-ča, mums ir vienkārši labs ēdiens, serviss, jūra, kā arī ļoti drošs, ātrs un komfortabls ceļš, draudzīgs apkārtējai videi un mājdzīvniekiem," tā kompānijas koncepciju raksturo "Stena Line Group" izpilddirektors Niklass Mortensens.
Ironiskā kārtā par pandēmijas karantīnu un neprognozējamo Covid-19 ierobežojumu upuriem kļuva tieši Rīgā pārstāvētie lielie prāmji, kas ceļoja uz Stokholmu un Helsinkiem. Uz šā bēdīgā fona ne tikai nezaudēja, bet vēl uzplauka "Stena Line", kas kursē no "nekurienes uz nekurieni". Tā kompānijas darbinieki jokojot sauc maršrutus Ventspils-Nīnashamna un Liepāja-Trāveminde. Pilsētas, kuru nosaukumi maz ko izsaka lielākajai daļai eiropiešu, bet kuras maksimāli izmanto savu stratēģisko atrašanās vietu pie jūras.
Tieši uz "Stena Line" pārgāja ne tikai daudzie bez darba palikušie "Tallink" darbinieki, bet arī ievērojama daļa bijušo klientu – tūristi no Latvijas un Lietuvas, kuriem ir neierasti ceļot ievērojami askētiskākā veidā, bez košiem šoviem, loterijas un ekskursijām. Toties lēti un ātri: tikai 8,5 stundas – un tu esi Zviedrijā.
Zviedru kompānija, kuru divreiz padarīja slavenu... Ņikita Hruščovs
"Stena Line" šobrīd pieder 37 kuģi, kas kursē 17 maršrutos Ziemeļeiropā – pārvadā kravas un pasažierus. Uz tiem strādā 15 700 cilvēku, bet gada apgrozījums ir apmēram 37 miljardi Zviedrijas kronu (ap 3,5 miljardiem eiro).
Šā biznesa vēsture aizsākās 1962. gadā, kad dāņu uzņēmējs Pols Ludvigsens iegādājās prāmju līniju "Gēteborga–Skāgena". Viņš ievēroja, ka zviedru mājsaimnieces iepērkas dāņu veikalos, un nolēma uz cenu starpības starp Zviedriju un Dāniju būvēt savu biznesu, pārdodot lētās dāņu preces uz kuģa, kas kļuva par peldošu vairumtirdzniecības bāzi. Savu biznesu Ludvigsens nenoturēja un pēc kreditoru spiediena pārdeva Stenam Allanam Olsonam, kļūstot par viņa PR menedžeri.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
