Šogad elektroenerģijas cenas ir piedzīvojušas ārkārtīgi strauju un iepriekš nepieredzētu kāpumu. "Elektrum" Energoefektivitātes centra projektu vadītāja Rūta Liepniece Latvijas Televīzijas raidījumam "Revidents" skaidro, kas ir veicinājis šo cenu pieaugumu un kura sabiedrības daļa to izjutīs visvairāk.
Kopumā elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumi šobrīd, salīdzinot ar 2020. gadu, ir kļuvuši par aptuveni 100% dārgāki, no kuriem aptuveni 50% pieaugums ir bijis tieši septembrī. Iemesls tam ir globālās ekonomikas atjaunošanās no pandēmijas un kāpjošs enerģijas pieprasījums.
Rūta Liepniece skaidro, ka elektroenerģijas cenas kāpums, kas ir novērots ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, ir daudz un dažādu faktoru ietekmē, taču lielu lomu spēlē šī brīža atjaunīgo resursu trūkums.
"Mūsu platuma grādos, proti, Ziemeļeiropā, lielu daļu no elektrības mēs iegūstam tieši no atjaunīgajiem energoresursiem, kas lielākoties ir ūdens un vēja enerģija," stāsta Liepniece.
Tāpēc vējainā vai palu laikā elektroenerģijas cena biržā ir zemāka. Savukārt, šī gada sākumā laikapstākļi nav bijuši labvēlīgi.
"Mums nebija silta ziema un lietaina vasara, bet gan barga ziema un karsta, sausa vasara ar maz nokrišņiem. Līdz ar to elektroenerģiju bija vairāk jāražo no fosilajiem resursiem, nevis vēja vai hidroelektrostacijām, kā tas bija iepriekšējos gados," stāsta eksperte.
Taču pērn pasaulē fosilo resursu cena ir augusi. Nafta un ogles šogad maksā uz pusi vairāk nekā pērn, bet dabasgāze – gandrīz trīs reizes vairāk. Augušas ir arī Eiropas Savienības CO2 kvotu cenas.
Gala maksu, ko mēs, kā lietotāji, redzam rēķinā par elektrību, veido trīs daļas – elektroenerģijas cena, maksa par pārvades sadales pakalpojumiem un arī obligātā iepirkuma un jaudas komponente jeb OIK. Papildus šīm visām trim komponentēm klāt nāk pievienotās vērtības nodoklis 21% apmērā.
Liepniece prognozē, ka elektrības rēķini pieaugs, taču šīs izmaiņas neskars visus patērētājus vienlaicīgi un nebūs visiem vienādas, tāpēc nav vienas atbildes uz to, cik liels cenas pieaugums ir sagaidāms.
"Piemēram, manā gadījumā – es patērēju apmēram 160 kilovatstundas un mans rēķina pieaugums par iepriekšējo mēnesi, salīdzinājumā ar gada pirmo pusi, kad es patērēju 160 kilovatstundas, ir nedaudz virs četriem eiro," skaidro Liepniece.
Izmaiņas elektrības rēķinā var ietekmēt arī tas, kas ir noteikts līgumā, kādi ir patēriņa paradumi un kurā brīdī elektrības līgums ir jāpārslēdz.
Liepniece raidījumam arī atklāj, ka visātrāk cenu atšķirību izjūt tie, kas pērk elektrību par biržas cenu: "Tātad to [elektroenerģiju] iegādājas tirgū. Un tad jāņem vērā, ka cena ir svārstīga – vienā stundā tā ir augstāka, citā stundā zemāka. Un tas ir arī atkarīgs no dienas un diennakts laika. Šajā gadījumā tarifu sadārdzinājumu viņi izjutīs ātrāk nekā, piemēram, tie, kuriem ir fiksētā cena."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
