Meža zvēri posta pagalmu. Žogs, apdrošināšana, ardievas komposta kaudzei?

Taisnība, par lāčiem pēdējo mēnešu griezumā runājam visvairāk, taču patiesībā viensētās tieši šis dzīvnieks ir retākais viesis. Kā skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas vecākais eksperts Vilnis Skuja, normāls lācis izvairīsies no apdzīvotas viensētas, taču cits stāsts ir par viensētām, kurās saimnieki ierodas tikai brīvdienās, kā arī pats īpašums atrodas nomaļā vietā. "Jāsaprot, ka šī rudens lāču izdarības Vidzemē ir īpašs gadījums – tāda lāču uzvedība ir neadekvāta. Pavisam droši var teikt, ka šie lāči bāreņi ir bijuši saistīti ar cilvēku. Tiem ar viensētu acīmredzot saistās atmiņas kā par vietu, kur viegli iegūt barību, tie nebaidās cilvēka. Lācis ir liels un ļoti stiprs dzīvnieks, kurš, pat ja neko ļaunu nedomā, vienkārši atgrūžot cilvēku, var pārlauzt tam sprandu. Vajadzētu saprast, ka ne jau lāčos ir problēma – tā ir cilvēkos, kuri šos lāčus ir pieradinājuši, sabojājuši un tad palaiduši brīvībā," skaidro Skuja.

DAP pārstāvis uzsver, ka viensētu tuvumā ēdamo meklē lapsas, jenotsuņi, caunas, seski, āpši, mežacūkas, staltbrieži, stirnas un daudzi citi zvēri. Retu reizi tajās var ienākt arī vilks, kuru interesē sīklopi un dažreiz arī suņi. Caunas, seski, piemēram, mēdz līst putnu kūtīs, bet var arī nākt un medīt grauzējus mājas bēniņos, bet tās pašas caunas, āpši, jenotsuņi un lapsas rudeņos mielojas ar bumbieriem un plūmēm.