Vienkārši soļi, kā samazināt izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu

Vides apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia vide" un Latvijas Zaļā punkta (LZP) speciālisti iesaka piecus vienkāršus soļus, kā samazināt izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu.

Ja vēlamies kļūt ilgtspējīgāki savā domāšanā, jāsāk ar savām izvēlēm pie veikalu plauktiem, nepērkot to, kas patiesībā nav vajadzīgs, bet iegādāto izmantojot pēc iespējas ilgāk. Tad arī būs mazāk, ko izmest atkritumu konteinerā, ko apsaimniekot un par ko maksāt. Lai gan saskaņā ar Latvijas Zaļā punkta un pētījuma centra "SKDS" 2020. gadā veiktā pētījuma datiem 59 procenti sabiedrības atzīst, ka atbildība par atkritumu radīšanu jāuzņemas ikvienam iedzīvotājam, tikai puse ikdienā cenšas mazināt pašu radīto atkritumu apjomu – galvenokārt ziedojot vai atdodot citiem nevajadzīgās lietas, izvairoties no impulsīviem, neplānotiem pirkumiem un izvēloties atkārtoti izmantojamu iepakojumu.

Palielinoties sabiedrības izpratnei par šķirošanas nepieciešamību, arī šķirošanas konteineru tīkls Latvijā kļūst arvien plašāks un pieejamāks. Tiesa, ne visi Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka šķirošanas infrastruktūra atrodas gana tuvu viņu dzīvesvietai. Vienlaikus 2020. gadā veiktā LZP aptauja liecina, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 77 procenti Latvijas iedzīvotāju, kuri atkritumus nešķiro, nekad nav izrādījuši iniciatīvu un vērsušies pie sava atkritumu apsaimniekotāja vai pašvaldības ar lūgumu nodrošināt šķirošanas konteinerus dzīvesvietas tuvumā. Taču tāda iespēja ir katram. Uzrunā atbildīgās institūcijas – pašvaldību, atkritumu apsaimniekotāju un namu pārvaldnieku, un tādējādi palīdzi veicināt šķirošanas infrastruktūras pieejamību un samazini savu atkritumu apsaimniekošanas rēķinu!

Atkritumu apsaimniekošanas matemātika ir gaužām vienkārša – jo lielāks nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms, jo vairāk jāmaksā. Tāpēc nekas efektīvāks par atkritumu šķirošanu pagaidām vēl nav izdomāts. Pēc "Eco Baltia vide" aprēķiniem, rūpīgi šķirojot, rēķinus par atkritumu apsaimniekošanu iespējams samazināt pat uz pusi.

Tāpēc nepaslinko un liec stikla pudeles tām paredzētajā konteinerā, kartonu, plastmasas, metāla iepakojumu, bioloģiski noārdāmos atkritumus – tur, kur tiem vieta -, tekstilizstrādājumus atsevišķi, lai sadzīves atkritumu konteinerā nonāktu pēc iespējas mazāk atkritumu. Tāpat dalīti no citiem atkritumiem var nodot baterijas un akumulatorus, savu laiku nokalpojušas elektroiekārtas, kā arī riepas, kas turklāt ir videi kaitīgie atkritumi, un to nonākšana dabā var radīt milzīgu negatīvu ietekmi. Baterijas un mazās elektroiekārtas var nodot specializētajos konteineros lielveikalos, bet liela izmēra sadzīves tehniku, kā arī riepas, iepakojumus, stikla taru, metālu, spuldzes, elektrotehniku un citus nevajadzīgos priekšmetus var nodot šķirošanas laukumos, kas jau šobrīd ir plaši pieejami visā Latvijas teritorijā – vairāk nekā 70 vietās. Elektrotehnikas savākšanu daudzviet bez maksas nodrošina arī atkritumu apsaimniekošanas operatori. Piemēram, "Eco Baltia vide" šādu pakalpojumu sniedz Rīgā, Ādažos, Salaspilī, Babītē, Mārupē.

Lai arī atkritumu šķirošanas iespējas dažādos Latvijas reģionos var būt atšķirīgas, tās ar katru gadu paplašinās. Turklāt arī informācijas par to, kur šķirot un kā to darīt pareizi, kļūst vairāk. Pirmais punkts, kur vienmēr vērsties – savs atkritumu apsaimniekošanas operators, kurš ikdienā nodrošina atkritumu izvešanu, kā arī šķirošanas iespējas. Tāpat informāciju var vaicāt savam namu apsaimniekotājam un pašvaldībai. Arvien lielāku lomu atkritumu šķirošanas veicināšanā veido arī dažādi uzņēmumi un organizācijas, kas rūpējas par vides ilgtspēju un to, lai atkritumi tiktu radīti mazāk. Galvenais atcerēties – tiklīdz esi gatavs pievērsties atkritumu šķirošanai, arī informācija šķitīs daudz pieejamāka. Ne velti, kā liecina Latvijas Zaļā punkta iedzīvotāju aptaujas dati, atkritumus Latvijā šķiro jau 60 procenti sabiedrības.