Brīvdabas muzejā izveidota Ziemas pasaku taku

Kurzemes zemnieka sētā būs iespēja atcerēties Viļa Plūdoņa "Zaķīšu pirtiņu", Vidzemes zemnieku sētas darbos būs aizņemti lieli un mazi rūķi, bet "Rūķīši un Mežavecis" atradīsies pie Zvirgzdenes muižas klēts. Pie Valmieras dzīvojamās rijas-skolas varēs mācieties senvārdus. Pa Latgales ciemu dzīvosies Lauku pele un Mājas pele, bet Pakalnu dzirnavās varēs sastapt pašu Kārļa Skalbes balto Kaķīti un viņa palīgus rūķus.

"Atdzīvinot un papildinot muzeja vidi, mūsu pasaku takas mērķis ir atgādināt latviešu literatūras klasikas darbus un to atziņas, kas tapuši periodā, kas atbilst mūsu muzeja ekspozīcijas laikam, t.i., līdz 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Daudzie rūķi, zaķi, Mežamāte un viņas putni, baltais Kaķītis, peles – visi ir gatavoti no dabīgiem materiāliem: siena, salmiem, pirtsslotām, dabīgās vilnas, dzijām, džutas maisiem, auklām, koka," stāsta pasaku takas idejas autore un māksliniece Inga Siliņa.

Ziemas pasaku takā iekļaujas arī Hernhūtiešu saiešanas nams, kura logos redzama krāsainu cimdu un zeķu izstāde no muzeja krājuma.

Tāpat zini – ziemas sezonā muzejs ir lieliska vieta pastaigām, tāpēc, kad uzsnidzis sniegs, vari doties uz muzeju slēpot un vizināties ar ragaviņām.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. 2024. gadā muzejs svinēs savu simtgadi. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā – muzejs "Vēveri" Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta "Vītolnieki" jūras krastā Rucavas pagastā.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, arī "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.